Tiešām nesaprotu tos vecākus, kas savus jaundzimušos vazā pa publiskām un skaļām vietām. Vai nu tiešām glupi vai pofigisti. Pēc tam var vākt savu bērnu nervu galu paliekas..
it īpaši žēl tos mazos, kurus pāris mēnešus vecus vazā pa lidostām un lidmašīnām, tā nu mazais savā ķengursomā (kas nemaz tik veselīga tik maziņam nav, jo īpaši, ja ilgi tajā jāuzturās) aizmidzis, galviņa klanās, ņerkst, mokās, kamēr vecāki nakšņo lidostā un gaida uz nākamo reisu 12 stundas..
es laikam esmu tā glupā pofigiste:))) bet mans bērns tusiņos jūtas tik labi, un tik mierīgi guļ! protams, ja vien runa nav par kkādiem koncertiem, kurus pat manas pašas ausis diez ko nepanes...visādi citādi man liekas, ka tā jābūt:)
Madzikam tad jau laikam dzelzs nervi :) Pèdèjà MM bija labs raksts par to, kàdà vecumà un cik daudz ir vèlams ar zìdaini atrasties sabiedriskàs vietàs. Un es piekrìtu, ka pirmie 3 mèn.sajà zinà ir vismierìgàkie,bez kàdiem lielveikaliem.
ai, man pašai savas teorijas:)))un pagaidām man nav iemesla par tām šaubīties:) par tiem nerviem - sabojājas jau ar vecumu; un kad pavisam lielā vecumā pavisam beidzas, tad atkal viss ir pofig:))un gala beigās, tas būtu traki, ja mums mājās būtu divi histēriķi:D pietiks ar mammi.....
Vispār pēc psiholoģijas šādi bērni ir ar daudz stabilāku nervu sistēmu, ja kas. Es gan vēl tikai mācos, bet tas no pasniedzējas un arī no dzīvē dzirdēta piemēra.