J: Vai tas ir noziegums pret mīlestību, ka, neskatoties uz lielo vēlmi dzemdēt bērnu, esmu nolēmusi nogaidīt, kamēr pabeigšu universitāti, lai mācības netraucētu būt kopā ar bērnu?
A: Bērnu plānošana ir bīstama lietiņa, mīlestību vadīt ir bīstami. Bērns rodas no mīlestības, padomājiet par to.

J: Ja jaunam pārim nav mīlestības, bet ir tikai jutekliskas tieksmes vienam pēc otra un meitene palikusi stāvoklī, vai viņai ir vērts dzemdēt?
A: Pārfrāzēsim Jūsu jautājumu: "Vai ir vērts saglabāt dzīvību citam cilvēkam?" Ja cilvēks strādā par bendi, tad viņam tāda jautājuma nav, pārējos gadījumos ir vērts aizdomāties.

J: Kas notiek ar abortēto bērnu dvēselēm? Kā iespējams ko labot?
A: Esmu reizēm redzējis, kā bērna dvēsele pēc aborta neaiziet citā pasaulē, bet turpina atrasties mātes laukā. Tad seko otrais un trešais mēģinājums. Un ja bērns tomēr nepiedzimst, tad viņa dvēsele jau uz ilgu laiku nokļūst aizkapa pasaulē. Sanāk, ka abortā galvenais nav fiziskā grūtniecības pārtraukšana, bet gan novēršanās no mīlestības uz bērnu un motīvi, pēc kuriem māte vadījusies, grūtniecību pārtraucot. Nozīme ir arī tēva iekšējam stāvoklim. Cik ļoti nākošā bērna dvēsele orientēta uz cilvēciskajām vērtībām un, attiecīgi, lielāka zemapziņas agresija, tik daudz biežāk iespējama grūtniecības pārtraukšanās un tik daudz retāk šī bērna vecākiem, īpaši tēvam, rodas vēlme pēc bērniem. Tādējādi lūgties vajag ne tikai par sevi, bet arī par nedzimušā bērna dvēseli.

J: Sakiet, lūdzu, ja sievietei ir slimas nieres un viņa kategoriski nevēlas bērnu, vai tas ir pārkāpums?
A: Bieži sieviete nevēlas bērnu, jo viņa dvēsele ir nepilnīga un viņš ir maz dzīvotspējīgs, tādos gadījumos pārkāpumu praktiski nav. Vai nu daba iestājas pret bērna piedzimšanu - tad rodas neauglība vai nespēja radīt normālu bērnu, vai arī vecākiem ir kategoriska nevēlēšanās, lai rastos bērns. Tas saistīts ar bērna nepilnību. Ir arī citi gadījumi - kad bērnam būtu jādzimst, bet vecāki kaut kādu iemeslu dēļ ir pret to. T.i., ja iemesls, kura dēļ māte negrib bērnu, ir materiāls vai tas ir kāda aizvainojuma dēļ, - tas var būt liels pārkāpums. Ja skaidru iemeslu nav, bet nevēlēšanās tikt pie bērna ir, tad, visdrīzāk, tas saistīts ar pašu bērnu. Te īpašu pārkāpumu nav. Bez diagnostikas es nevaru pateikt precīzi.

J: Sakiet, lūdzu, vai ir iespējams sajust, ka tavā laukā ienākusi bērna dvēselīte?
A: Nākamā bērna dvēsele ar vecākiem kontaktējas, audzina, mēģina palīdzēt, nodrošināt savu parādīšanos pasaulē. Un cilvēks ar smalku jutību vienmēr var pateikt, cik tuvu dzimšanai ir šī dvēsele. Parasti, kad ļoti gribas bērniņu, tā ir viena no zīmēm, ka dvēsele jau ir tuvumā.

Lai palīdzētu pēcnācējiem, nepieciešams kā minimums noņemt šādas 5 veidu agresijas pret mīlestību:
1.Vismazākās pretenzijas pret vecākiem, sākot jau no agras bērnības.
2.Simtiem reižu iziet cauri momentiem, kad notika apvainošanās uz mīļiem un tuviem cilvēkiem, piedot viņiem; īpaši tas attiecas uz dzimumnobriešanas periodu, pirmo mīlestību, ģimenes veidošanās periodu un bērnu piedzimšanas laiku.
3.Neapmierinātība ar sevi, grūtsirdība, nevēlēšanās dzīvot. Sievietēm tāda programma pirmām kārtām "sit" pa bērniem un mazbērniem. Bet piedot sev bieži vien ir daudz grūtāk nekā citiem.
4.Visa nožēla par pagājušo.
5.Jebkādas bailes un pārdzīvojumi par nākotni.

J: Kā vislabāk ar sevi strādāt grūtniecības laikā?
A: Grūti dot rekomendācijas grūtniecei, jo grūtniecība ir ļoti nopietna tēma. Pirmām kārtām, pareizi attiekties pret vīru, t.i., pret visu saglabāt mātišķas mīlestības jūtas. Pret savu ķermeni, savu bērnu, savu vīru, visu pasauli. Mīlestības stabilitāte, neskatoties ne uz ko, Dievišķās gribas saskatīšana it visā.

Ar bērnu var kontaktēties jau grūtniecības laikā. Var viņam stāstīt, ka Dievu vajag mīlēt vairāk nekā savus vecākus, ka galvenā dzīves jēga - dvēselē uzkrāt mīlestību uz Dievu, attīstīt sevī Dievišķo. Ticiet man: bērns Jūs sadzirdēs, un tas labvēlīgi ietekmēs viņa raksturu un likteni. Iespējams kontaktēties arī ar guļošu bērnu, skaļi lasīt lūgšanas, runāties ar viņu. Un tas var būt daudz efektīvāk nekā saruna ar bērnu apzinīgā stāvoklī. Apziņa bieži traucē uztvert informāciju. (..) Tāpēc, kad kontakējaties ar mazu bērnu, nu un ar lielu arī, neceriet uz vārdiem, tie Jums nepalīdzēs, audzināt vajag ar jūtām, ar šo jūtu sniegšanu. Ja Jūs bērnam gribat pateikt, ka mīlestību vajag saglabāt pat tad, kad viņš ticis apvainots, vispirms iztēlojaties, ka apvainots un aizskarts esat tieši Jūs. Piedodiet apvainotājam, saprotiet, ka ar viņu te nav nekāda sakara. Atejiet no cilvēciskās loģikas, sajūtiet dvēselē Dievišķo, un pēc tam runājiet par to ar bērnu. Ar savu bērnu varat runāties arī no attāluma, efekts būs ne mazāks.
Galvenais - jums pašai izjust patiesas jūtas.