Nav laika ciboties. Darbojos. Guļu 5-6 stundas un atkal darbojos. Kaut ko ielieku kuņģītī un darbojos. Pārmaiņām nav nemaz tik slikti. Tikai laika pietrūkst..
Vakar apjautu vienu lietu. Par materiālo dzīves pusi. Protams, ir lietas, ko gribētos. Lielākas un nopietnākas par tualetes papīru un ikdienišķo maizi. To un šito, un vēl to. Bet ar mani ir tā - ja man kaut kā nav, lieki nepārdzīvoju. Ieķeksējo, ka noderētu, un tas kaut kā ar laiku pats atnāk pie manis. Ne mirkli nesatraucoties un negaužoties, ka nav un tā, nu, tāaaa gribas. Nepiesārņojot savas domas, neieciklējoties uz sarkanajiem zābaciņiem vai digitālo fočiku. Ļoti viegli samierinos un pieņemu esošo. Ne jau ārējie faktori veido cilvēku, bet iekšējā pasaule. Attiecības ar sevi.
Un patiesībā nemaz i ne tik tūdīgi dzīvojam, vai ne? :) Skaisti dzīvojam, ja tikai vienmēr spētu to sajūtu saglabāt..

Aaaa, komenti nenāk uz meilu!!!

Manu profilu draugiem.lv ir skatījies PUTNSBLJE!!! Oi ņemagu.. ;))))))))))))) shisheido, help! ;))))))))))))))))

Un, ja kāds vēl nezināja, ka esmu riebīga, pamēģiniet man kaut ko iesmērēt/pārdot bez čeka. Tā jau tās puķes dārgas, par iesaiņošanu vēl paprasa 70sant. un beigta balle. Nekā, mīļie, nebūs jums te iedzīvošanās, visi nav duraki..;) Toties kā uzjautrināja pārdevējas izteiksmīgās nopūtas ;P

Vakars jauks.. :)