>Protams, sāku gaidīt jau 5dien. Īsā darbdiena, tiripiri.. :) Pēc 3iem nosprāga i-nets, tad arī aizdevos prom no darba. Uz Klondaiku. Pēdējoreiz vecajā gadā. Pēdējo reizi - ever. Tā ir mana apņemšanās [un ne vienīgā]. Pietiek barot savas vājības un atkarības.. Turiet, turiet mani pie vārda! :) Zinu, ka gan jau kādu reizi tomēr noraušos.. ;)

>Lēnīga un slaistīga 6diena. Kā staipīga gumija. Pusi dienas nogulēts. Tikai pašā pievakarē top rosoliņš, cāļa cepetis. Un ne jau es to visu gatavoju ;) Tradicionālie zirņi, bet šoreiz nemaz nelien iekšā. Cerēsim, ka šogad būs daaaudz mazāk asaru :) Šampis neilgi pirms pusnakts. Liela daļa satura izlīst uz galda - nu nemāku es to dziru pareizi ieliet, putas plūst pāri aumaļām :) Gadumijā ( kas tad bija gadumijā? )

Ja jau esi kruta zvaigzne, tad esi visās vietās kruta! ;))) Ne? Nevis ar acīmredzami skūtām padusēm un dupsi.. :/ Saskrullēt matus, uzkrāsot seju un sasmērēt spīdīgu ādu mēs visi mākam.. Jeb arī tad nevar vilkt tādus kanckarus, kur viss redzams..
http://img41.imagevenue.com/img.php?loc=loc24&image=436_158.jpg

Kāds, diez, izskatītos cilvēks bez aizspriedumiem/kompleksiem attiecībā uz sevi.. Būtībā taču mums katram tādi ir - par izskatu, par materiālo vai sabiedrisko stāvokli, par nesasniegto, par pagātni.
Bet kāds būtu cilvēks bez kompleksiem? Tāds vispār ir?
Viņš lamātos? Staigātu pa ielu pusapģērbts? Skaļi atraugātos? Aizrādītu un bezkaunīgi skatītos pretimnācēju acīs? Viņam taču nebūtu nekādu tabu? Viss atļauts.. Viņš būtu viņš vai viņa? Varbūt kāda miljonāra atvase? Varbūt bomzis ar 10 santīmiem kabatā..
Es vienkārši nespēju iedomāties tādu cilvēku.. :) Dīvaini..

Ārkārtīgi mīļš :* angel_girl! Tas vispirms.
Un ko tur satraukāties, ka kaut kas mainās, kaut kas plūst un atjaunojas. Tas ir dabisks process. Tas ir tāpat kā laika gaita, kam līdzi mainās apkārt un iekšā notiekošais.. Pamati paliek, mainās krāsas un apdares materiāli :)