>Protams, sāku gaidīt jau 5dien. Īsā darbdiena, tiripiri.. :) Pēc 3iem nosprāga i-nets, tad arī aizdevos prom no darba. Uz Klondaiku. Pēdējoreiz vecajā gadā. Pēdējo reizi - ever. Tā ir mana apņemšanās [un ne vienīgā]. Pietiek barot savas vājības un atkarības.. Turiet, turiet mani pie vārda! :) Zinu, ka gan jau kādu reizi tomēr noraušos.. ;)

>Lēnīga un slaistīga 6diena. Kā staipīga gumija. Pusi dienas nogulēts. Tikai pašā pievakarē top rosoliņš, cāļa cepetis. Un ne jau es to visu gatavoju ;) Tradicionālie zirņi, bet šoreiz nemaz nelien iekšā. Cerēsim, ka šogad būs daaaudz mazāk asaru :) Šampis neilgi pirms pusnakts. Liela daļa satura izlīst uz galda - nu nemāku es to dziru pareizi ieliet, putas plūst pāri aumaļām :) Gadumijā tv ekrānā tikšķ sekundes, fonā kādas bankas reklāma [prodažnije, padomāju, vai tad nevarēja iztikt..], seko milzīgs troksnis, visur viss iet pa gaisiem. Mazais kaķis pārbijies, meklē, kur paslēpties. Aiz loga galīgi sadzēries vīrs laiž gaisā raķetes. Uz to gan es nespēju noskatīties. Daudz netrūka, viena būtu viņam tieši sejā trāpījusi. Aizeju pie cita loga. Man patīk. Minūtes 15 prieks. Kluss prieks. Par pasauli, par visiem, kam svētki. Nelielas skumjas par vientuļajiem, par slimajiem, par tiem, kam nav labi.. Daļiņu prieka arī tiem. Visiem. Palika silti..
Sāku ķerties klāt šampim. Apsveicu dažus, pa telefonu runāt gan negribas. Man vispār nepatīk pa telefonu runāt. Saņemu apsveikumu no kāda, kurš pirms pāris gadiem mani bildināja ar zelta gredzenu. Nu i nafig.. Nekas, pasmaidīju vismaz. Atceras. Neaizmirst, kaut varēja jau..
Laikam jautrākā fotografēšanās dzīvē - tiek mēģināts uzstellēt aparātu tā, lai tas pats automātiski dara savu darbu. Stāvu kadrā, gaidu. Nekas nenotiek. Tad pēkšņi nozibsnī, es jau kaut kādās nepārprotamās pozās :) Kas tur būs sanācis.. Beidzās viss ar to, ka no smiekliem pa zemi gandrīz vai vārtījos :) Tas fotoaparāts bildē, kad ienāk prātā un noteikti ne tad, kad ir nopozēts! :)
Palieku līdz 6iem augšā. Paskatos tv, kā citur sagaidīts un svinēts. Dzīve turpinās. Irākā kārtējais ķīlnieks. Sieviete.
Otra šampanieša pudele paliek pusizdzerta. Apziņa, ka labāk iet pasnaust, citādi nākamā diena un pēcāk pirmā darbdiena būs smagas..

>Svētdiena - slaistīšanās diena :) Tiek turpināta Jaungada naktī iesāktā Monopola spēle. Viss beidzās hroniskā smieklu lēkmē. Līdz asarām. Nu tik neatgriezeniska uzvara, tāds otra spēlmaņa bezpalīdzīgs bankrots.. :) Katrs viņa gājiens beidzas ar īpašumu ieķīlāšanu, jo nepārtraukti uzkāpj uz maniem lauciņiem, kur sabūvētas mājas, nepārtraukti tiek sūtīts uz cietumu, nepārtraukti jāmaksā sodi un visādas citādas riebeklības :)
Un pieēsts arī godam. Nekādas sāta sajūtas - vienkārši ēd un ēd, un ēd, un ēd.. :) Likās jau, ka vēders pārplīsīs!

Svētki, jā.. :) Vienreiz gadā. Kaut - kas tad ir gads. Kas ir laiks. Prāta izdomājums. Iedalījums, lai varētu sekot, domāt, piefiksēt. Prāts. Bet būtībā laiks ir enerģija. Vēl līdz galam neizpētīta.. Un man šī enerģija dažreiz pamatīgi krīt uz nerviem, jo ir ļoti strauja, "skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ".. Un varbūt arī labi, ka tikai uz priekšu. Uz priekšu..