Bija doma šo reiz ielikt. Šodien ulrich pamudināja.
Manuprāt, vērtīgs materiāls. Vismaz liek padomāt, par ko liecināja arī lasītāju atsaucība. Par to, kā mēs mūsdienās veidojam attiecības. Raksts publicēts daudz kur un vairākas reizes. Mans raksts :)) [Pārpublicējot vēlams ievērot autortiesības..] Vēl pirms Aina Poiša vispār sāka bīdīties uz tv zilā ekrāna pusi ;)))

Tu to drīksti? Padomā vēlreiz...

Ģimenes atbalsta koordinācijas centra (ĢAKC) psiholoģes Ainas Poišas viedoklis par divu cilvēku attiecībām un to, kāpēc ne vienmēr viss, kas skaisti sākas, tāpat arī turpinās. Kopīgi meklēsim atbildi uz mūžīgo KĀPĒC!

Sāpināt tuvāko un būt laimīgam?
Sarunu ar ĢAKC speciālisti Ainu Poišu sāku, uzdodot jautājumu - kādēļ mēs visbiežāk sāpinām pašus tuvākos cilvēkus. Visi pēc personiskās pieredzes zinām, ka tā notiek, bet vai aizdomājamies - kāpēc? Ar tuvu cilvēku, protams, rodas arī vistuvākās attiecības, kas atļauj tev būt patiesam un neslēpt savas emocijas. Šī tuvība ļauj tev būt pašam, tu vari to atļauties. Un te nu nedrīkst aizmirst, ka tuvam cilvēkam tavas negatīvi izpaustās emocijas būs divkārt, pat pieckārt nepatīkamākas, sāpīgākas nekā darba kolēģim, kaimiņam vai pavisam nepazīstamam garāmgājējam. Tas, ka drīkst, nenozīmē, ka tā jādara. Bieži sastopama problēma, ka mēs neprotam nosargāt, novērtēt, kopt to labo, kas ir dots. Kā zināms, pasaules pārveidošana jāsāk ar sevi. Tādēļ jāsaprot, ko tu dari, jāseko savai rīcībai un jābūt par to atbildīgam.

Kāpēc vīrietis drīkst vairāk nekā sieviete?
Vīrieši joprojām mēdz domāt patriarhāli. Tā ir materiālā ideoloģija - vīrieši drīkst, sievietes nedrīkst. Tas attiecas ne tikai uz dzīves seksuālo sfēru, bet arī uz jebkuru citu (piemēram, sieviete pie stūres ir nesievišķīga, sieviete ar cigareti ir nesievišķīga, sieviete skaļā izklaides vietā ir nesievišķīga). Daudzi vīrieši domā, ka ir īpašāki par sievieti un sānsoļi apliecina viņu brīvību. Savu patriarhālo uzskatu vīrietis parāda arī ģimenes sadzīvē (sieviete šiverē pa virtuvi, viņš tikmēr skatās hokeju, kājas saslējis). Bet sievietes jau neļaus sev darīt pāri un mēģina turēt līdzi vīriešiem. Dažreiz diemžēl neveiksmīgi - ir gadījies redzēt jaunas meitenes, kas uzvedas tik vulgāri un rupji kā īsti jūrnieki svešzemju ostās. Kāpēc tā? Mūsdienās cilvēki īsti nezina atbildes uz jautājumiem, kas ir kas. Nav drošības par rītdienu, nav stabilitātes, tādēļ gribas grābt visu pēc kārtas. Cilvēks dzīvo šim mirklim. Dzīvē ir maz svētuma, goda jūtas zaudējušas nozīmi. Diemžēl valsts mērogā vairs nav vērtība arī ģimenes jēdziens, cilvēciskās attiecības. Un kāds tur brīnums, ka, šādā vidē dzīvojot, ir tādi, kuriem pārgulēt ar svešinieku liekas vērtība, sasniegums, par ko varbūt vēl apbalvos ar ordeni...

Neuzticība dzimst domās
Jā, neuzticība dzimst galvā, cilvēka domās. Tā rodas, ja cilvēks attiecībās tiek ierobežots, ja nav iespējas pilnībā izpausties. Sānsolis parasti tiek sperts uz sitienu. Neapmierinātība krājas, krājas un tad... Jāpiebilst gan, ka sievietēm ir daudz labāka intuīcija, viņas ir elastīgākas un ātrāk pamanīs ziepes. Turklāt neuzticībā nekad nedrīkst vainot tikai vienu - šī nelāgā lieta skar abus partnerus, vairāk vai mazāk vainīgi ir abi. Abi ir ieguldījuši savu artavu.
Kādos gadījumos sieviete kļūst neuzticīga? Visbiežāk, ja attiecībās trūkst romantisma. Vīrietis - ja pietrūkst seksuālā svaiguma, bet ne tikai. Tas var notikt arī tad, ja attiecībās viņš jūt drauga klātbūtnes trūkumu, t.i., drauga deficītu, kā arī, ja trūkst romantiskās stīgas. Varētu teikt, ka neuzticība norāda uz partnera neapmierinātību. Vīrietis ilgāk briest uz sānsoli, līdz ar to pēc tam sevi nenomoka ar pārmetumiem. Sieviete var to izdarīt spontāni, bet pēc tam visu mūžu sev pārmest.
Vai tas, kurš reiz plūcis aizliegto augli, to gribēs darīt vēlreiz? Ir divi varianti: vai nu cilvēks sajutīs dziļu vainas sajūtu un nespēs piedot sev pat pirmo reizi, vai arī padomās - kāpēc ne, tas ir interesanti. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, arī no audzināšanas ģimenē, no ētiskajām vērtībām, kas cilvēkā izveidojušās, protams, arī no partnera reakcijas uz šiem izgājieniem.

Divi gadījumi iz dzīves
Pēc ilgiem kopdzīves gadiem neuzticīga kļuva sieva. Kad vīrs uzzināja par šo sānsoli, viņš jutās ļoti dziļi ievainots. Vīrietis izteica pārmetumus, bija grūti piedot. Viņš jutās kā miskastē izmests, protams, sāpēja, bet caur šīm sāpēm viņš sāka saprast, ka attiecībās nebija iesaistījies emocionāli. Viņš bija aizmirsis, ka sieva ir arī SIEVIETE. Viņa savukārt bija atradusi cilvēku, kurš zina un atceras, kas ir romantisms un ka sieviete ir ne tikai ķēkša un bērnu māte. Arī sievietei šajā gadījumā nebija viegli, jo viņa atradās izvēles priekšā - palikt ar cilvēku, kuru pazīst kā savus piecus pirkstus un ar kuru kopā pavadījusi lielāko dzīves daļu, vai arī sākt visu no jauna, metoties nezināmā nākotnē un riskējot iegūt visu vai neko...
Pēc daudziem kopā nodzīvotiem gadiem neuzticīgs bija kļuvis vīrs. Kad sieva to uzzināja, viņa jutās pazemota, noniecināta, nezināja, vai spēs piedot. Cieta abi. Vīrietis to apzināti negribēja, kādu gadu viņš juta, ka attiecībās ar sievu kaut kas nav kārtībā, un tad... Viņa bija ļoti aizņemta, daudz strādāja, bieži bija nogurusi. Kad sieva jautāja, kāpēc viņš nav ar viņu runājis, vīrietis atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc tu nejautāji, kā es jūtos?” Vīrietim šajā gadījumā pietrūka kāda, ar ko parunāt, izkratīt sirdi, vienkārši - drauga. Sieva tomēr atrada spēku piedot un saprata, ka jābūt uzmanīgam pret to, kas viņiem ir. Viņas kļūda bija tā, ka viņa katru reizi neskatījās uz vīru ar ieinteresētām acīm, kā to droši vien darītu sveša sieviete. Varbūt viņa negribēja klausīties, varbūt viņš negribēja stāstīt. Jāatceras, ka trešā persona neatrisinās divu cilvēku problēmas (protams, ja tas nav ārsts). Tieši otrādi...

Vai varam novērst neuzticību?
Kā var izvairīties no tik nepatīkama emocionāla piedzīvojuma kā otra cilvēka neuzticība? Droši vien nekā. Diemžēl nav nekādu garantiju, ka ar tevi tas nenotiks. Kā viedi atzīst A. Poiša, nekad nevar zināt, kas būs rīt, kas notiks ar tevi un tavu partneri. Jāatceras, ka tu vienmēr riskēsi, ja attiecībās atdosi sevi visu. Tieši sievietei tas ir lielāks risks, jo viņa dzīvi tver daudz emocionālāk, viņai arī ir nepieciešama lielāka jūtu intensitāte. Līdz ar to jebkura nodevība būs daudz sāpīgāka. Bet, no otras puses, vai tās būs pilnvērtīgas attiecības, ja mēs sevi taupīsim un arī pretī saņemsim tādas nepilnīgas jūtas? Jebkurās attiecībās vissvarīgākais ir cienīt un rēķināties vienam ar otru.

Atkarība, neuzticība vai blefs?
Kas tad īsti ir internets? Nav noslēpums, ka tur tīši vai netīši iemaldās, apmaldās arī daudz aizņemto cilvēku. Un liela daļa no tiem izmanto šo iespēju, lai kaut paostītu brīvības gaisu. Internets sniedz iespēju komunikēties ar citiem bez personiskas piesaistes. Nav personiskās garšas, kas jūtama, kontaktējoties aci pret aci. Internets ļauj pašam uzbūvēt vēlamo tēlu, kas ļauj blefot. Sazināšanās internetā neprasa nekādu atbildību par uzrakstītajiem vārdiem, nekādu kvalitāti, kā tas ir īstās attiecībās. Ja tev dzīvē nav savas identitātes, tu vari to radīt, uzbūvēt. Tā ir cita realitāte, apgriezta ar kājām gaisā - tu priecājies par to, ka tevi pamanīja, ka tev atbild. Rodas ilūzija, ka tu esi tik interesants, īpašs, jo visi (nu, labi, daudzi) grib ar tevi runāties. Kaut kam, kas nav nekas, jau neatsauksies, vai ne? Bet būtībā tas neesi tu - tev ir cita pase, ar ko tu operē. Vai tiešām šāds surogāts ir salīdzināms ar dzīvām, reālām emocijām? Tā nav realitāte - tā ir iespēja aizbēgt no realitātes. Uzmanieties no atkarības! Katru darbību, ko darām regulāri un bez kuras nevaram iedomāties savu ikdienu, var uzskatīt par atkarību.

Pēcvārda vietā
Nobeigumā vēlos novēlēt visiem padomāt par to laiku, ko tērējat - gan pie datoriem, gan ar citiem cilvēkiem -, jo cita laika vairs nebūs. Laiks nav nauda, ko var ielikt bankā un krāt. Laiks skrien.
Cilvēki tavā dzīves ceļā paredzēti tik, cik to ir. Galvenā nav kvantitāte, bet gan kvalitāte.
Novēlu jums visiem jauku, saulainu un romantisku pavasari! Esiet kopā ar saviem mīļajiem un saudzējiet viņus!

Mīti par neuzticību
· Neuzticība ir vīrieša dabā. Tas viennozīmīgi ir stereotips un neatbilst patiesībai. Vīrietim nepiemīt dzīvnieciski instinkti, katrā gadījumā - ne vairāk kā sievietei. Neuzticīgas mēdz būt arī sievietes, turklāt vērojama neliela tendence, ka sievietes arvien vairāk atļaujas.
· Ja kāds ir kļuvis neuzticīgs, viņam(-ai) nav nekādu jūtu pret savu pastāvīgo partneri. Arī šis apgalvojums neatbilst patiesībai - neuzticība nenozīmē, ka nav mīlestības pret esošo partneri. Kā zināms, daudzi ir spējīgi stāties intīmos sakaros bez jel kādām jūtām un emocijām, bet pēc tam atkal doties mājup sava mīļotā cilvēka apskāvienos. Paliek nedaudz šķērmīga dūša, vai ne?
· Ja kāda sieviete koķeti izturas pret vīrieti, viņa to grib. Šī ir daudzu vīriešu problēma - viņi neprot izturēties, uzvesties ar brīvu sievieti, bieži vien pārprot. Vēlme patikt ir sievietes dabā. Tas, ka vīrietim tiek veltīts smaids, nenozīmē, ka sievietei ir tālejoši mērķi un vēlmes. Protams, ir arī sievietes - mednieces, tādas, kuras ar lielu kāri nocopēs jebkuru nebrīvu vīrieti. Bet, manuprāt, te jau jādomā par novirzēm cilvēka domāšanā... Situācijā, kad, piemēram, kādā tusiņā satikušies divi sveši cilvēki un kāds no viņiem (vai abi) ir nebrīvi, ir jāprot uzņemties atbildība par savu rīcību, kā arī jāmāk apstāties.
· Vīrietis (arī sieviete) kļūst neuzticīgs(-a), kad rodas neapmierinātība seksuālajā dzīvē. Tā noteikti nav - sekss ir tikai viena no daudzajām sfērām, kas cilvēkam ir svarīgas. Tikpat labi sānsoli var izraisīt emocionālas tuvības trūkums.