Lazarevs. Karmas diagnostika.
"(Karmas diagnostika 8; 83.lpp.)
Gaidīšana rada atkarību. Atkarība, savukārt, rada agresiju. Daudzi vecāki visiem spēkiem cenšas palielināt bērna atkarību no sevis, lai ar viņiem būtu vieglāk manipulēt, t.i., "audzināt". Un pēc tam brīnās - kāpēc bērni viņus neieredz vai negrib ar viņiem kontaktēties. (..)"
(Karmas diagnostika 5; 168.lpp.)
J: Es gribēju redzēt dēlu labāku, gudrāku un skaistāku. Un jo vairāk gribēju, jo nervozāks un ļaunāks viņš kļuva.
A: Jūs dzīvojāt no ideāliem, t.i., nākotnes vārdā, tātad bija pastāvīga neapmierinātība ar tagadni. Jo spēcīgāk Jūs pieķērāties dēla ideāliem, jo ātrāk šie ideāli viņā sabruka.
Katrā no mums ir Dievs, un cik daudz mēs spējam saskatīt Dievišķo un mācām sevi redzēt to arvien vairāk, tik daudz mēs saprotam, ka mūsu bērns ir brīnišķīgs pašreiz, šajā momentā, šajā sekundē, un jo vairāk mūsos mīlestības, jo skaistāks kļūst mūsu bērns. Skaistums rodas no mīlestības, ne no ideāliem.
--> kā tur bija par tām galējībām un pieķeršanos?
Jo vairāk kaut kam pieķeramies, jo tam ir tendence it kā atgrūsties.
Vairāk te. Gudrs tas onkulis. Biju reiz Rīgā uz viņa lekciju. Spēcīgs, spējīgs. Domāšana gan tipiski vīrišķīga, ja runa ir par attiecībām. Līdzīgi kā iepriekš par Svijašu biju rakstījusi. Bet vienalga vērtīgi!
Visbeidzot: "Mēs lūdzamies ne jau tāpēc, lai dabūtu vairāk naudas, veselības un laimes. Mēs lūdzamies, lai atbrīvotos un pārstātu būt atkarīgi no cilvēciskās laimes, t.i., mēs lūdzamies tamdēļ, lai kļūtu patiesi laimīgi."
Es teiktu, ka runāju par sevi...