Vienkaarshi mans
Aiz logiem salna, bet galvā vējš
tik gaisā virmo neslēpts prieks
par baložiem, par maldugunīm, par kalniem un par lejām ar'
es tikai skrienu pār pludmali kailo
smiltis tik čarkst zem papēžiem man
es notraucu saulstaru vārgo no sejas
un nesos kā traka es putekļiem līdz
es ienirstu ūdens dziļumos dziļos
tik tukšos kā izsmeltas burkas skan
ej dirst, noņem rokas no smagās sirds man
ej nošaujies, pakaries, aizveries jel
nu kāda velna pēc tu vēl esi
šai sagainīti brīnumainā pasaulē
nu izbeidz, nu pietiek vajāt aiz ragiem
reiz piegriezies