Vakar
Tas ir tik sasodīti nejēdzīgi gaidīt kamēr paies kārtējais pusgads un mēs atkal saskriesimies kādā no daudzajiem pazemes tunelīšiem...sekundes simtdaļa un tad katrs uz savu pusi turpinās ierasto dienas rutīnu....bet tas satraukums paliks uz pāris stundām pēc tam..hhhmmm....kāpēc tieši ik pēc pus gada?nevarēja izdomāt mazlietiņ īsākus intervālus!galu galā tā jau dzīve man gar degunu aizskries un ...nu liktenis gan varētu tā vismaz vienu reizi izkārtot,lai mēs saskrietos citos apstākļos... labi labi!nekas es jau varu vēl trīs gadus paciesties un pēc tam vēl tik pat...ai nu,man jau tas nesagādās nekādas grūtības...sasodīts...
This stranger in my life...I know I know...