Kaut kā Tavs teksts šoreiz līdz manīm neaiziet, lai gan izlasīju reizes trīs:) Varbūt tāpēc, ka pati dzīvoju šobrīd:) Par pagātni domājot tikai tik daudz, cik kādreiz jāaizmēž tās atstātās pēdas, par nākotni domājot tikai tik daudz, lai izdarītu pareizo izvēli šobrīd, ja vien šī izvēle vispār ir.. Un, godīgi sakot, pat tad nedomāju, bet paļaujos uz intuīciju:)