h2o prieki @ 2005 gada 21. janvāris.
Man jau labu laiku nenāk miegs. Nemaz. Vismaz ātrāk par 8AM iemigt neizdodas. Ceļos dienas vidū. Tā arī vakar. Kautkāds skurbulis, sēžu basām kājām un drebinos... Chatā ienāk janch... Atcerējos, ka mums tak plānots šas braukt uz jūru... Hell yeah!... Domājam kā braukt... Ar vilcienu neinteresanti un prasti... Izdomājām, ka iesim ar kājām... Pēc tam pārdomājām, jo sapratām, ka tad pārāk ievilksies pasākums... Brauksim ar velo... Hell yeah again!... Fiksi saģērbjos, paņemu peldbikses un savu labo draugu Pelēci un esmu uz ielas... Jau pēc pāris nobrauktajiem metriem secinu - laikapstākļi ir vienkārši ideāli tam, lai tādos nebrauktu ar velo... Piedrāzt!... Satieku janch un jau pēc mirkļa esam uz riteņbraucēju celiņa... Tāda pati pļurza... Šķīst viss pa gaisu, tāpēc pārāk ātra braukšana neiznāk:



Pie Priedaines stacijas nofočējam kādu, visticamāk vētrā nogāztu, koku... Diezgan iespadīgs plēsiens IMHO:





Salīdzinoši īsā laikā sasniedzām Lielupi... Vēl tikai izbraucam cauri Lielupes dzelzceļa stacijai un jau esam Jūrmalā... Krastā viens otram blakus dažādi abandoned buildingi:



Piebraucam pie krasta... Ielūram kādi tur skaisti ledus gabaliņi peldās:







Un tā, bez liekas domāšanas - jāmetās iekšā. Es vispirms, bet janch tikmēr iebola ačteles un parāda savas neprofesionlās fotografēšanas iemaņas. Tikmēr es tik skrēju un skrēju. Gribēju aizskriet vismaz līdz vidukļa dziļumam un nedaudz panirt, bet apjautu, ka var sanākt sūdīgi jo tāli sēkļi un - kā nekā pirmo reiz šitādu atrakciju daram:



Spēlējos ar ledu... Neparko negribējās līst ārā:



Laukā ir... Jācenšas mudīgi saģērbies... Visnotaļ nereāla sajūta... Visa miesa ir tāda... Kautkāda... Nezinu to vārdu, bet apmēram tā, itkā salnainu sniegpārslu taustekņi kutinātu ādu... Viss ņirbst...







Nu kopvērtējumā varu teikti tikai vienu - sajūtas ir vairāk nekā labas. Pēc tam vēl labu laiku pavada pēcpeldes svaigi maigā dvesma un tāds savādums... Baigi labi, iesaku pamēģināt katram... Nākošreiz ir doma ņemt priekšā Buļļupi... ;)



Bet ar to stāsts nebeidzas... Jo nākošais uz strīpas ir janch









Pēc tam janch parādija dibenu:





Pēc tam janch saģērbās:







janch saka - labs darbiņš, kas padarīts:



DH un LCKY spārda karotītes:



Pēc tam mēs paēdām... kotlešu maizītes + minerālūdens:





Mans uzticamais draugs Pelēcis:



Mājupceļš. Skats no Lielupes tilta.



Jauka un izdevusies diena! ;)