1 kilometrs, 2 kilometri, 3 kilometri, skriešanās ar Ryanair gar RIX žogu, raušana divreiz uz mutes mēnesgaismā uz baltās kāpas beberbeķu ezera sekcijā, pirmais ledus, trīs vīri pusmūžā, kas ar pilnu aizrautību mežā spridzina bombačkas, skriešanās ar kumeļiem, 50 kilometri, 51 kilometrs, 52 kilometri. Darīts itkā nekas īpašs šai brīvdienās, bet krūtaža pilna piedzīvojumu sajūtas.

Un tad tu paskrien garām kaut kādiem sīkpiržu skeiteriem un domā, vai tik viņiem neliekas tāpat kā pašam savulaik - 'skriet? kas gan var būt vēl garlaicīgāk'. Nekad to nesaprastu, ja pats nepamēģinātu.