Vot vot, vajadzēja! Nebiju skrējis vēl tik monstrīgā pasākumā un domāju, ka iztikšu, tāpat kā pusmaratonos parasti, a aplauzos. Trešajā aplī gan vienu želeju iztriecu, bet šķiet, ka bija jau par vēlu un nācās taisīt pitstopu atslodzes punktā pie bagātīgi klātā galda 3km pirms finiša un vērot, kā apdzen vesels pūlis. Bet tajā brīdī jau ne par pjedestālu domā, bet par to, lai vispār aizvilktos kaut kā nebūt līdz galam, hehe.:))