Tromso-Rīga patuška
DAY 0


Pieghdienāh vakars klāt, sapakojies un tūdaļ gatavs doties uz RIX!
Velobagāža = 24kg (limits 32kg).
Parastā bagāža = 18kg (limits 20kg).
Rokas bagāža = 5kg (limits 8kg).

DAY 1

Še ku viss šis ūber ekspektācijām tik piesātinātais ceļojums sākas ar pamatīgu aplauzienu - 1AM Tromsas lidostā, skrūvējot ričukam klāt pedāļus, atklājas, ka vienam no klaņiem ir nočakarēta vītne. Tas nozīmē - vai nu doties ceļā ar vienu pedāli (kurš pat nav klipšu) vai arī likt virsū jaunus klaņus. Bet kur ellē ratā tos tagad izraut? Kāpēc tieši šeit - Norvēģijā? Kāpēc tieši pašā tripa startā?


Slēpjos tunelī no lietus. Atklājas, ka stūres soma arī negrib cienīgi turēties. Mēģinu sataisīt, taču neveiksmīgi, bet tas vairs sevišķi nespēj uztraukt, jo viss tāpat ir slikti. Uz intuīciju dodos kaut kur pilsētas centra virzienā, taču daudz pastaigāt arī nevar, jo mugursoma dikten smaga un lietus nerimstas.


Te ap 3AM sēžu kādā autobusa pieturā, gaidu kad atvērsies veikals INTERSPORT, kur ceru rast risinājumu klaņu sakarā. Laiks velkās. Viena stunda. Vēl viena stunda. Vēl viena stunda, un pēc tam vēl dažas stundas... Un tad at last - iepēros INTERSPORTĀ kā pirmais klients un pārdevējs uzreiz mani nopētīdams vaicā vai tik ne uz Nordkapu nedodos:)) Noforwardēja mani pie šķietami ļoti pieredzēja velomeha, kurš gan nevarēja piemērot nekādu ekonomisku risinājumu (lētākajā gadījumā tie būtu jauni klaņi par 300 EUR), bet ieteica veikalu MX SPORT salas otrā pusē, kur varbūt varēšot iegriezt jaunu vītni. Ar manāmām grūtībām aizminos ar vienīgo pedāli līdz turienei. Noskaidrojās, ka glābjams tur vairs nekas nav. Shimano detaļas gan viņi netirgo toties piedāvāja lētāku jaunu klaņu risinājumu - Truvativ Firex par 200 EUR (work included). Pisaks jau bija līdz azotei, tāpēc piekritu, tādējādi šķiroties no praktiski visas braucienam paredzētās skaidrās rezerves naudas. Tad vēl nočakarējos, lai pārvērstu naudu kronās t.i. kamēr atradu pilsētas tūrisma info centru, kur noskaidroju, ka konvertāciju 6dienā veic tikai Pasts. Bankrots momentāls, ja Norvēģijā šitā atgadās. Komisijas naudu vien Pastā 9 EUR noplēsa. Tā nu iztērēju kopsummā krietnu žūksni, bet biju laimīgs, kad beidzot varēju mīt prom no šīš ellīšķās vietas un jau pēc mirkļa atgūt tonusu fjordiskajā ainavā.






Tā jau esmu ar bagāžu nokrāvies līdz besim - tam bonusā vēl jāatrod vieta vecajam klanim un monoklucim. Pēcāk vēl mitruma iespaidā sabojājās mobilais, jeb, kā sacīt jāsaka - pilns dienas komplekts.


Šajā dienā nominu nieka 45km. Drēbes slapjas, mugursoma smaga, bet vismaz naktsmītnes vieta skaista.


Labi saskatāmas sniegotās kalnu virsotnes, no kurām gāžas lejā neskaitāmi kalnu strauti un upes.





DAY 2


No rīta pamostoties, skats ir šāds.


Paverot telts namiņa durvis, skats ir šāds.


Neliela fotosesija pirms došanās tālākā ceļā.




Pašu arī iedokumentēt, ka tāds te bijis.


Arī šodien debesis nemitīgi samākušās un ik pa brīdim kaut ko uzpidžina.


Izrādās, viņiem tur ir arī savs vulkāns.


Aitas ganās mākoņos.


Un beidzot beidzot paspīd arī saule.



















Šajā dienā nobraucu 88 km. Dienā ar ļoti mainīgiem laikapstākļiem un neskaitāmām dailēm visapkārt. Pēc kartes izsecinu, ka doties tālāk pa fjordiem Nordkinna vai Nordkapa virzienā pie līdzšinējās kilometrāžas uzturētspējas būtu neprāts. Tas tomēr nav nekāds pabraukt-pa-Tallinas-šoseju, nevar tā vienkārši bez kādiem mainīgajiem ieskatīties kartē un sadalīt 600 km pa dienām. Protams, ja nebūtu atgriešanās deadlaina, būtu savādāk.

DAY 3


Šis bija tāds miglas rīts pēc lietainas nakts, kad brāzmainais vējš gandrīz bija apgāzis telti.




Tik glīši visu laiku, ka ik pēc kilometra gribas piestāt šosejas malā, nocelt somu no pleciem un kaut kur paložņāt, pasēņot, pabildēt, vienkārši uzmest gaisā kājas un uzēst mellenes.
















Te atklāju neparastu veidojumu, kas šķiet kā nosusinājusies ūdenstilpne, kura susināšanās periodā vēl paguvusi sabīdīt akmeņus tā, lai straumītēm omulīgāk.












Iebraucot Lapzemē, pirmais ko ieraudzīju bija pār ceļu skrienošs ziemeļbriežu pūlītis. Nedaudz pēcāk nonācu apdzīvotā vietā, kur bija pārtikas veikals. Glāzīte karsta kakao par 2 EUR un tavā tundrā sāk plaukt visādas mazas puķītes.


Somu kalniņi.


Sāmu tradicionālais miteklis - lavvu.


The highest elevation of Finnish public roads.


Vakara pusē bija grūti atrast vietu teltij, jo biju nonācis apvidū, kur akmeņi akmeņi vien.


Tovakar uznāca iekāriens pēc kā silta tapēc ņēmos cept Maximā pirktās pankūkas. Tādas pusjēlas gan sanāca, jo neturējās uguns (laikam grills arī bija dabūjis mitrumu šinīs dienās), bet, kad ēst gribās, tad arī tāpat ir labi.

DAY 4

Izvilkos no telts līdz ar mirkli, kad saule izbāž savu pirmo staru virs horizonta. Aizgāju līdz upei nomazgāt seju un pabildēt saullēktu. Klimats šeit šķiet krietni eksotiskāks un skarbāks nekā Norvēģijā. Mēģinu padzerties kalnu strautos savākto ūdeni, ko pa nakti turēju guļammaisā, bet tas joprojām tik auksts, ka salst zobi.




Katru dienu aizvien meklējot veidus kā mazināt svaru uz muguras, nonācu līdz šim.


Nofiksējos, ka esmu bijis rīta saules pielietā Lapzemes pļavā.




Pastaigā pa kādu dabas taku.


60 km pēcāk negaidīti noplīsa bagāžnieks, tādēļ nācās atkal ņemt mugursomu plecos. Pietinu bagāžnieku ar savilcējiem, bet vēlāk kādā miestā atradu instrumentu bodi, kur nopirku atslēgu un kārtīgi pieskrūvēju. Labi ka tā!








Izlēmu izmest ~100 km loku pa Zviedriju, taču ceļa segums nebija tas labākais. Pēc tam jau drīz vien arī satumsa, apmetos nakšņot niedrājā pie kādas upes.

DAY 5


Uzpildes stacija "Alnis".


Ceļu kartes, "Aļņa" ūdens un viens no 55 līdzpaņemtajiem mušļa batoniem.




Oho!






Lai nu kam šitie apavi ir radīti, tā noteikti nav riteņbraukšana.




Es izskaitīju teju 50 vienā pulkā.










Pēc tam, kad ieliku fočīgo mugursomā un uzsāku mīties tālāk, piedzīvoju vienu spilgtākajām pieredzēm savā mūžā t.i., viss bars pēkšņi sāka joņot man paralēli gar kreiso ceļa pusi caur mežu. Tā soļu skaņa, kad 50 brieži dipadu dapado vien likās kaut kāda ezotēriska. Cenšoties neatpalikt, minos uz kādiem 30kmh, līdz pēkšņi viss bars ņem un griež pa labi priekšā un dragā pāri ceļam. Protams, metu pa bremzēm, un pagaidīju, kamēr visi aizskrien. Tāda kā dabiskā dzelzceļa pārbrauktuve man bija.

Pēcāk arī dabūju vilku redzēt - rikšoja pa ceļu 100 metrus aiz muguras. Ik pa laikam atskatos - skrien un skrien, tā itkā man pakaļ skrietu, līdz kamēr kāda fūre to piespieda pamukt malā. Tāds cēls, pelēki balts, ļoti skaists dzīvnieks.


Brīžiem, kad ieeju mežā un jūtu cik tīrs ir gaiss un redzu cik ūdens ir dzirdrs, tad kļūstu ļoti uzmanīgs, lai nenodarītu dabai pāri, kad jūtu cik tā ir šķīsta!



DAY 6


Te man gadījās spontāni apmesties kādā atpūtas vietā ceļa malā. Bija gan ugunskura vieta, gan trenažieri, gan čalojošs strauts, gan miskaste, gan tualetes (kurās pat papīrs bija).


Rīta rosme pirms došanās tālāk.




Katru dienu atklāju kādu defektu. Tā šodien - plaisas savilcējā.





Pēc ļoti nogurdinoša dienas brauciena vakarpusē iebraucu Rovaniemi pilsētā, kura atrodas gandrīz tieši uz polārā loka. Ar to arī savā ziņā var uzskatīt, ka polārā loka brauciens ir beidzies. Satiksme un norādes tur tik labi organizētas, ka pēc mirkļa jau attopos sēžam vilciena stacijā ar biļeti uz Helsinkiem rokā. Atklāti sakot, man bija besis mīties tālāk ar riteni, jo a) tālākais ceļš vairs negarantēja tādu aizrautību, jo ne vairs kalni ne ziemeļbrieži, tikai pieaugošs urbāns un daži ezeri b) pakaļa jau bija jēla (burtiskā nozīmē, krevele pēc brauciena joprojām nav nogājusi), acīmredzot no smagās mugursomas un pamperbikšu iztrūkuma.

DAY 7

Tā pēc nieka 10h brauciena jau biju Helsinkos. Uzreiz pieteicos reisam ar kuģīti līdz Tallinai, taču vēl bija 30 min laiks, lai izmestu loku pa Helsinku centru.









Ierodoties Tallinā ilgi un dikti nevarēju saprast kas tā tāda par bedri. Viss līdz kliņķim nolaists, cilvēki, ielas, vispārējā kultūra. Laikam maz vajadzēja, lai pierastu pie Norvēģijas un Somijas. Anyway, izdomāju, ka mājupceļā vēl varētu nošņākt gabaliņu gar Peipsi ezeru - nekad tur nav būts un tā. Bija labs muguras vējš, nominos teju 200km (eh ja fjordos tā ietu uz priekšu:D), bet normāli panakšnot neizdevās, jo kempingi te nav ik uz soļa, bet, kad nometos ar telti turpat šosejas malā, tad uzreiz pirmais teju incidents ar krieviem, pēc tam tur vēl armijnieki iesaistījās, bet rezultātā es savācu pekeles un devos meklēt kaut kādu mistisku moteli, bet tur kaut kādas neapgaismotas lauku ielas tikai un netālu arī jūra, bet pēc tam izbraucu kaut kādai neglītai pilsētai cauri, kur vieni remonti un industriālā zona. Tas gan varētu likties romantiski un kaut kā pat mazliet aizraujoši, bet ne jau nogurumā pēc 200km miniena. Paliku turpat kaut kādā pļavā zem skaidrām debesīm, ļoti nosalu, bet vismaz fiziski kaut cik atpūtos, lai 6 no rīta atkal mītos un beidzot ieraudzītu to ezeru.

DAY 8


Nu ja, te nu tas ir. Te nu arī pirmo reiz ever savām acīm ieraudzīju Krieviju (tālākais krasts). Tā interesanti, ka ir visādas jaukas atpūtas vietas un objekti, bet pēc visiem tiem klejojumiem pa Lapzemes plašumiem un gar fjordu kalnu strautu nogāzēm tas vienkārši nedarbojas.




Ezers kā jau ezers. Vortsjarvs man kaut kā daudz mīļāks likās, lai gan tam jau ir gluži cits iemesls. :) Šodien atkal nominos teju 200km, tāpēc atļāvos beidzot palikt hotelī, ieiet beidzot dušā un kā jēram aizmigt uz matrača. Ak jā, todien no tuvas distances arī redzēju stirnu un alni, kā arī atklāju, ka pakaļējais rats dabūjis lauztu spieķi un sagājis manāmā astotniekā.

DAY 9


Laivu garāžas iekš Tartu. Dēļ lielā pretvēja knapi paspēju uz vilcienu Valkā. Pa ceļam man pievienojās kāds draudzīgs igaunis, piedāvāja ķēdi saeļļot un nežēloja aizvēju. Iebraucot Valkā radās sajūta, ka braucu arvien dziļāk un dziļāk bedrē.

KOPISTISKĀ BILANCE





DAY 1 19.Sep 45 km
DAY 2 20.Sep 88 km
DAY 3 21.Sep 85 km
DAY 4 22.Sep 126 km
DAY 5 23.Sep 142 km
DAY 6 24.Sep 138 km
DAY 7 25.Sep 189 km
DAY 8 26.Sep 199 km
DAY 9 27.Sep 111 km
-----------------------
Kopā 1123 km
-----------------------

Atgriezos atkal mazliet vairāk iepazinis sevi, savas varēšanas, savas nevarēšanas. Jo mazāk man kas izdodas, jo vairāk ir uz ko tiekties, lai gan telpa sevis atklāšanai, esot ceļā, tāpat ir kā neizsmeļama aka.

Atgriežoties biju zaudējis 7kg svara - nemaz nav slikti priekš 9 dienām.

Gan jau kaut ko vēl aizmirsu pastāstīt, bet gan jau. Jautājiet, ja kas. Vai labāk nejautājiet, bet aiciniet vai dodieties paši ekspedīcijā. Re ka nemaz nav jādodas uz sazin kādu pasaules malu, lai aizrautos elpa. Un ja kārtīgi to saplāno, tad nekāds miljons arī nav vajadzīgs (nevis kā man, hihi).