brīsniņš pastaigai man dots
Tikko uzzināju, ka beidzot, pēc vairāk nekā gadu ilgas workošanās, varu laisties atvaļinājumā. Ceļojums - tā, protams, ir primējā doma, kas izspraucina sevi no prāta nogulsnēm, taču paziņojums par atvaļinājumu tik pēkšņš, ka ej nu un sazini kurp stopēt, kurp riteņot vai uz kurpienēm browzēt avioreisus. Skaidrs, ka visļotāk sirds tiecas pēc neskartās dabas, pēc kalniem, pēc mongoliski plašas ainavas. Kur tu ej pa tundru un viss, kas tev ir līdz, ir mugursoma. Domas plūst vieglas kā mākoņi, brīvas no politikām, reliģijām un tirgiem. Brīvas no sakarībām un mijiedarbībām.

http://www.youtube.com/watch?v=UtdMejxu8hA