Man te viena tante pastāstija par savu bijušajo klasesbiedru, kurš gribējis kļūt par aviolainera pilotu - šams aizbraucis uz UK strādāt uz kruīza kuģiem, bet no darba brīvajā laikā daudz un dikti lasījis grāmatas par aviāciju, lidmašīnu vadiīšanu utt. Maksāja tikai par pašām grāmatām, par teorijas nostiprināšanu praksē (bendža un tā) un par eksāmeniem. Kipa tur esot tā, ka nav jātērē astronomiskas summas par ilggadīgām studijām klātienē, ja visu to iespēj apgūt pats, bet, anyway, mērķteicībai tur jābūt kaptiālai.
A būtu diezgan kruta tagad krīzes gados kaut ko pastudēt budžetā. Padzīvoties uz kapeikām, toties apgūt aizvien ko jaunu, piemēram, ekonomiku vai ģeogrāfiju. Tikai nav ne jausmas cik tas šobrīd ir reāli(?).
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: