nejauši trāpīju uz pirmizrādi. ļoti patika. mirklī, kad gribējās raudāt un sist pieri pret sienu un nedzemdēt bērnus, lai viņiem nebūtu jāpiedzīvo tās šausmas un biju jau paspējusi izkalt īpašumpārdošanas plānus un momentānu migrēšanu uz kādu virs-jūrs-līmeņ-augstāku vietu, tiek paziņots, ka ir par vēlu, lai būtu pesimisti un ir jārīkojas. nu tāds- cheer up. tas nu dikti parāva mani :)