Dzīves albumam pievienojis sevi vēlviens kolosāls weekends. Cēsu Pavasarī 14,5km distanci noskrēju 62 minūtēs. Startā drusk pārforsēju, bet tas arī apmēram bija viss uz ko esmu spējīgs, ņemot vērā kādi tur kalni un lejas. Pēc tam izbraukājām Gaujas krastu no Ērgļu klintīm līdz Ozolkalnam, logi visu laiku bija vaļā un skanēja A Mountain Of One, kamēr vakarpusē piestājām teltsmītnes būvei piemērotā vietā, kur putnu dziesmas, upes čala un ugunskura sprakšķis izrādījās kūdi pārāks sountreks. Naktī bija mīnusi, bet salu tikai ar ķermeni, no rīta atkal putnu dziesmu ielenkti gar upjmalu vācām sausus zarus, lai kurtu guni. Uz Gaujas bija tāda wow migla - tad es domāju, ka gribētu atkal fotografēt, taču mirklis tāpat gaist un mēs to ļāvām - braucām tālāk uz Priekuļiem skatīties downhill sezonas atklāšanas mačus. Jā jā, būtu pašam vēl fellis, tad arī tur startētu, bet tā tikai paskatījos uz vecajiem bukiem un bija labi. Biešu gan tā maz, jo manāmi audzis ir līmenis dalībnieku vidū pa šiem gadiem. Uzreiz pēc tam mēs satikām laosieti un braucām aptakaļ uz Rīgu - atkal logus turējām jo plaši un klausijāmies A Mountain Of One, bet pēcāk Maximā nopirkām divus vīnus, kurus pat nenogaršojām - tik saguruma pilni mēs bijām.