part of weekend never dies
Likumsakarīgi, ka pēc milzīga piepildījuma seko zināms iztukšojums, lai rastos vieta atkal jauniem dzīves intensifikācijas procesiem. Tu esi laimīgs, tu to apzinies, bet ne velna neproti izrunāt, tāpēc tu vienkārši smaidi, tu smejies un dzer tēju kopā ar pasaules visforšakajiem cilvēkiem. Pilsēta ir kā modinātājzvans pēc saldiem sapņiem pilna miega - te atkal ir žļurbainas ielas, te pandas naktī nestopē vilcienus un nekad nav zvaigznēm tik piekaisītu debešu, te ir atkalsēdēšana pie datora un interesēšanās par politiko bezpriģeli, un pavisam cits atklātprieka un bērnišķās aizrautības levelis. Detaļās savus sapņus atceros visai slikti, taču ilgi glabāju to radītās noskaņas, kas, vijoties līdzi iztukšotībai, liek pamatus, lai piepildītos jau atkal no jauna! :)



"I was happy, I knew that. While experiencing happiness, we have difficulty in being conscious of it. Only when the happiness is past and we look back on it do we suddenly realize - sometimes with astonishment - how happy we had been. But on this Cretan coast I was experiencing happiness and knew I was happy." /Zorba the Greek