"Nepālā bijām nolīguši taksi, kas mūs veda no Pokharas uz Annapurnas trekinga takas sākumu. Kādā kalnu ceļa serpentīnā taksim nolūza priekšējais ritenis. Šoferis, bija budists, un uztvēra šo lietu ļoti pozitīvi." :))

Iz http://www.adventurerace.lv/?DocID=1355

Kolosāli ceļotprieku uzjundošs un iedvesmojošs raksts. Salīdzinot ar vidējo piemājas apkaimes cilvēku, liekas, ka tik daudz kur jau ir būts, daudz redzēts un piedzīvots, bet, lasot šo, nākas secināt, ka piedzīvojis neesmu gandrīz neko. Un nav jau tas slikti - apzināties, ka vēl ir tik daudz plašas un atvērtas telpas, kurā elpot, un kuru nekad neizelpot. Tik daudz kā ekplorēt- atklāt- un jaunatklāt- vērta. Tik daudz krāsainu un melnbaltu pasauļu ar katrai sev vien raksturīgiem iņ un jaņ virpuļiem. Tik 'negodīgi' daudz kā 'nogalinoša' pret vienu nieka dzīvi.