Ļoti patika vakardienas velomaratons Cēsis-Valmiera, neskatoties ne uz lielo slāpi brauciena gaitā (pudele pazuda jau pirmajos kratekļos), ne uz tehnikas nedienām (miršanas slieksni iekarojis cietulis, kam no priekšējiem ātrumiem darbojās tikai otrais (ar ko šā kā tā izdevās izspiest ~60kmh)). Vēl iznīdēt pēdējās spēku rezerves saminot pēdējos 2km ar cauru kameru līdz finiša līnijai, saņemt Montavit un garšļaukus zālienā. Tad ir tā baigā sajūta.