āh, šodien ir tik skaista diena. sēžu viens savā plašajā birojā, skrubinu brazīlijas riekstus un tējoju pēc fantastiska rīta ripuļbrauciena pa ledaini kraukšķigām ielām. valda damn saulaini piektdienīga noskaņa, caurules nikni pil un aiz loga visādi mazie cilvēki šiverē savas mazās šeftītes. jā jā, un tomēr, es jūtos tik damn negodīgi labi. par tām brr lietām, par kurām uzzinam vai neuzzinam, kuras apzinamies vai neapzinamies. šodien es jautāju sev, uz kāda pamata ir šāds bohēmiskais miers un aizvien augošs svētku dienu skaits? par ko gan mēs tā līksmojam? vai pasaule kā organisms izskatās līksmes vērts? kad katra tā šuna raujas uz savu pusi... un tomēr - ši diena ir skaista. kūst sniegi, dzied putni un mieriņi dejo. ir tik priecīgi šajā pasaulē, un vienlaikus tik skumji.

Dienas noskaņdziesma: Portishead - Roads