Muz.
Vakar atklāju fantastisku mūziku. Vispirms 65 days of static (ielinkotā gan neliekas vislabākā viņu dziesma, bet klips ieper) un pēc tam Niyaz. Ja pirmā liekas dinamisks emocionālis smalkām stīgām satrauslots, tad tas viss pārvēršas acīmredzamā raupjumā, klausoties otro. Notekti, ka arī šis ir hipnotisks kukurznis, lētucis attiecibā pret ārpus rastuma kategorizācijas un vispār tveramības esošu kautko. Taču ir tas, kas ir - un tas ir tieši te, kur sakņojas tieši šādas dzelmes un debesu jo vienlaikota klātesamības sajūtamība.