Beidzot noķēru rudeni, minot psiho pulkā pa sakņainajām un tik ļoti čaukstošām lapām piekaisītajām Priekuļu nogāzēm un takām. Pūta auksts vējš un pūta silts. Abi sapina saulē mirdzošu dzeltenu lapu virpuli caur kuru izskrēja vāvere. Tad tumši violetie mākoņi teica, ka ir palicis vēls un pavadīja uz Rīgu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: