Back to 0...
Hā, un nepagāja ne mēnesis - damn par daudz iespaidu priekš tik īsa laika... Bet nu īsumā(sorry) jau varu apstāstīt what's up... Well, šā gada sākumā uztapa piedūrīga ideja par braukšanu uz Invernesu, kas ir Capital city of the Highlands of Scotland - ar domu par kalniem, kā arī ar varbūtību par mazliet ilgāku pabūšanu tur darba atrašanas gadījumā. Tīri tā - freeraida režīmā. Taču pakāpeniski nomentes otrs gals par primāro izvirzija strādāšanu un tā nu viss pasākums notransformējās kā strādātbraukšana. Bija jānokārto daži papīri, jādabū dažas izziņas, jānokārto telefonintervija angliski un aidā - darbs un miteklis rokā. Viss caur vienu aģentu vārdā Seržants, kurš palīdzot tautiešiem iekārtoties darbā... Darbs viegls, maksā 6ls/h un neparko nav jāuztraucas... Jājā, tieši tādi saldie izteikumi, kas nepasaka neko ļāva pret šo visu attiekties ar neseviški nopietnu attieksmi... Pēdējā brīdī uzzinam, ka pilsēta būs Liverpūle un ka Seržants nav vis tīrs labdaris un arī gribēs savu daļu... A kas tieši par darbu joprojām nav skaidrs... Vēl jo jautrāk...

22. jūnijs Pirmo reiz lidoju ar lidmašīnu... Par biļeti līdz Londonai samaksāju 16ls(Ryanair)... Saulriets pa visu horizontu augstu virs visām mākonkārtām nepierasti spilgtos toņos vien bij ko vērts...

23. jūnijs Līdz šim par dzivi ārpus lv biju tikai nojautis - tā interesanti... Nakts Londonas lidostā(Stansted), simtiem naktsguļnieku, visur kautkādi izmētāti kermeņi... Tālāk četratā 5h busā uz Liverpūli... Jā, galamērķī, protams, neviens nesagaida... Zvanam Seržantam - šis saka lai zvana kkādam Maikam... Tā arī daram... Maiks saka, ka šim esot maz laika, bet stundas laikā būšot... Paiet stunda... Haha, nekas nenotiek... Ieradās pēc vēl kādas stundas... Sakāpjam šamā busiņā un kautkur raidojam pa šoseju... Šis pa ceļam iebrauc nopirkt futbola biļetes un kautko muld par alkoholu... Nu vecis kā vecis... Vēl savāca pa ceļam kautkādus džekus un aizveda uz ja nemaldos slovēņu vai bulgāru dzīvojamo pilsētiņu... Ojā - strādnieku pilsētīņas, blakus industriālajiem objektiem saceltas - biju dzirdējis par tādām, jo sevišķi par zemeņlasītāju nežēlīgo ekspluatāciju... Izskatās, ka to kur mūs izmitināt viņš noskaidroja tikai brauciena laikā, sazinoties pa mob ar augstākiem priekšniekiem... Nu ok, aizveda uz tīri omulīgu un svaigu dzīvokli ar visām ērtībām un tā... Darbs būšot milzonīgi lielā noliktavā 5min gājienā no mājas... Atrašanās vieta ir aglomerācijas(~4 miljoni cilv) vidus starp Liverpūli un Mančesteru - apkārt neviena kalna/dabas un vispār nekā - visur tikai mazas mājeles viena pie otras... Maiks atveda gultas, teica, ka var atvest arī tv, u.c... Un iedeva papīrus(līgums & stuff), kas jāaizpilda un jāparaksta pirms strādāšanas... Tur gan atklājas šādi tādi zemūdens akmeņi, ko Seržans nebija minējis... Starp mums visiem 4 valda attieksme, ka diez kas nav... Es nejutos vīlies, jo kko tādu jau gaidīju... Nešķita, ka tas ir tā vērts... Vai ka Seržants būtu pelnījis tos 300Ls... Jo tā ir izmantošana uz lētticības pamata... Un ar to ir pietiekami, lai pieņemtu lēmumu notīties... Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ļāva atdzimt sākotnējajai daudz skaistākajai idejai - braukt uz kalnaino Skotiju... Tā vienkārši...

24. jūnijs Ap 7 no rīta es ar Janch pametam omulīgo Liverpūles mitekli... Meitenes izdomāja palikt, laikam jau ka nauda spieda... Bet nu iet viņām tur tagad ok, tā ka ir ok... Seržantam mūsu(manis un Jancha) dēļ bijuši kautkādi sūdi, un pat ja tā - pats vien vainīgs... Izpalīdzīgs onka palīdz noorientētioes autobusu satiksmē un tā nu ar 2 busiem tiekam prom no ši miesta atpakaļ uz Liverpūles centru un uzreiz nopērkam autobusa biļetes uz Invernesu... Izbraukšana ir vakarā tā ka sanāca visu dienu nodzīvot pa Liverpūli... Pilsēta ar savu, tomēr diezgan vienveidīgo stilu, nekādas īpašas noskaņas neraisa... Un tā pienāk vakars... Braucam uz Mančesteru... Tiem tur nakts dzīve gan iet uz pilnu klapi...

25. jūnijs Mančesterā sagaidam pārsēšanos, lai tālāk laistu uz Glasgovu... Ceļš ilga gana daudz stundas un uznāca atlūziens, tomēr dažbrīd ar puspievērtām acīm ieraudziju saullēkta apspīdētu kalnu skatus(kas nozīmē, ka ir sākusies Skotija)... No tiesas šķita, ka joprojām guļu, jo kautkas tāds priekš manām ačtelēm bija pilnīgs insane... Nākošreiz pamodos jau Glasgovā un sekoja pēdējā pārsēšanās... Asociācijas ar glazgovu kā baigo miskasti... Principā baigais industriālais centrs... Ceļš no Glasgovas uz Invernesu skatu ziņā ir fantastisks... Kur vien apkārt skaties - kalni... Zaļi un zili(tālumā), stāvi un lēzeni, mežiem klāti un klaji, dažviet klintis, milzīgi aitu bari... Un mākoņi - tādi zemi un ātri... Un tā līdz pašai Invernesai... Gandrīz visu ceļu klausījos Yann Tiersen - La Valse D`Amelie, likās diezgan piemērota... Biedrs Janch lielāko daļu ceļa snauda... Nodomāju kāda iemesla pēc viņš līdzi paņēmis savu uberkruto fočiku, ka praktiski vispār nemēdza to pielietot... Varēja noprast, ka viņu šitais nesajūsmina, jo šams ir jau paspējis padzīvoties pa Alpiem... Nu ok, iebraucām Invernesā... Sagaida mūs daži labi cilv, apstāsta par situāciju un palīdz uzreiz atrast hosteli kur pārnakšņot... 12ls par nakti... Pilsētā dzīvojot 50000 vietējo un 20000 poļu... Tā tiešām ir - viņu te ir pilnas malas...

26. jūnijs Sapurgājām hosteļa istabiņā gaisu un es laikam arī skaļi krācu, ka no rīta anglis, ar kuru kopā nakšņojām, aizejot noteica "sick man"(stieptais a)... Fun shit tajos hosteļos notiek... Pēcāk aizklīdām uz vietējo ričuku veikalu... Un pēc tam arī uz Jobcentre... Nekā jēdzīga... Invernesā ir baigi milzīgas kaijas... Un tai cauri tek Nesas upe, kas tur dziļākajā vietā ir tā līdz ceļiem... Un pār Nesas upi ir tādi tiltiņi no trosēm, kuri mazliet šūpojas, kad iet pāri... Mēdzu tur patusēt... Ar skatu uz kalniem par fīču par to, ka visums ir svēts un to nevar paturēt - mēģinot to izmanīt tu to sabojāsi - mēgīnot to paturēt tu to zaudēsi...

27. jūnijs Lai arī jau tikām brīdināti, ka ar darba situāciju te ir galīgi švaki, tomēr vēlreiz aizgājām uz Jobcentre un pēc tā nosūtijuma vēl uz 2 aģentūrām... Savas nozares saistībā kautko te atrast vispār bija bezcers, reālākie piedāvājumi ir visādi cleaneri un waitressi un pat tie ir uz izķeršanu mežonīgā poļu skaita dēļ, kur ir gatavi strādāt pilnīgi jebko... Nav brīnums, ka šo pilsētu atzīst par vienu no visstraujāk augošajām rietumeiropā un tuvāko 20-30 gadu laikā tai paredz iedzīvotāju skaita dubultošanos... Lūk... Vakarā izgājām uz dūdotāju konci... Skaista tā mūzika un skotiskā tradīcija iraid... Šodien arī pārvācāmies uz citu, lētāku(60ls/ned), hosteli... Tur vienā diezgan pašaurā istabiņā samočītas 6 gultas... Bez mums 2 somietes, ķiniete un vēl kautkas...

28. jūnijs Pamodos uz izdomāju, ka šodien gribu paklīst... Aiziet uz kādu kalnu... Uz kādu vizuāli šķietami tuvāko... Pēc kartes skatoties viņi visi tuvi tikai izskatās un reāli atrodas ne tuvāk par padsmit km... Tā nu vienu noskatīju un gāju, gāju... No sākuma pa ielām un gar žogmalēm, metot milzu līkumus... Tad pa grants celiņiem un vsibeidzot jau pa nosacīti kalnainām meža takām... Aizgāju uz kautkādu dabas parku un dažām mazām virsotnēm, bet līdz pašam galam netiku, jo visur pilns ar žogiem... Sapratu, ka ja gribas nopietni tyo darīt, tad jādodas riktīgi prom no town... Kad atgriezos, Janch ap to laiku bija iztērējis visu savu lielo piķi, nopērkot kiltu(vai kā viņus tur) jeb skotu svārkus... Man tas liekas slimi maksāt par tiem 300Ls, bet redz ka ir fanāti... Pilnais suite laikam piķoja ap 600ls... Vakarā izlemjam, ka nākošajā dienā brauksim uz Fort Williams...

29. jūnijs Pamostamies pēdīgajā brīdī, lai paspētu uz busu uz Fort Williams... Tas ir miests, kas atrodas 150km uz rietumiem... Ceļš ved gar Lohnesa ezeru un te kalni un skati ir vēl graujošāki kā iepriekš... Īpaši iespaidīgi bija skati kur saules aizspīdēti spalvmākoņi aprok kalnu spices un visādi citādi mijiedarbojas... Pēc 2h esam klāt... Mērķis ar kādu šurp braucām bija ievērtēt Fort Williamsas prestižo downhill trasi(10km no Fort Williams), kurā ik gadu tiek rīkots pasaules čempionāta posms... Tā nu paņemam busu uz Nevis Range(pirmo reiz braucu ar 2stāvīgo busu) un this is it. Secinam, ka izbraukt ar velli pa šejieni nesanāks, jo nomā cenas tomēr ir bišķi par lielu(pat lai vienreiz nobrauktu lāgam nevar tikt cauri ar summu kas mazaka par 3ciparu skaitli)... Paņemam vagoniņu, lai uzbrauktu aptuveni 700m... Un... Jā... Tur jau skrēju kā bērns, līdu uz akmeņiem, gribēju visu redzēt un izpētīt, paslēpties kādā makonī and so on... Tas bija breathtaking... Bet aiz mums ir viena vēl lielāka virsotne, kuru jau sākumā pamaniju savā domā par tās pievarētvajadzēšanu... Kā par brīnumu, Janch arī piekrita un, pirms tam vēl izmetot vienu otru līkumu mākoņķeršanas nolūkā, sākām kāpt... Pa ceļam skraidīja nemazums savvaļas aitu... No apakšas varēja redzēt, ka virsotnes smaile bija paslēpusies lietusmākonī, bet kāpām vienalga - ar cerību, ka mākonis līdz tam laikam aizies... Pagāja kāda stunda un bijām teju augšā un devāmies pa kalna škeltni uz augšu arvien dziļāk mākonī... Tur smidzināja... Škeltnes viena puse lēzena, bet otra stāva klints... Dažbrīd uzpūta pa kādai ļoti stiprai vēja brāzmai... Un jo augstāk kāpām jo slapjāki palikām. Arī redzamības apstākļi krasi samazinajās. So izlēmām neturpināt... Šīs virsotnes reālais augstums ir 1221m, un kā pēc tam noskaidrojās, tad tikai viena vulkaniskā masīva atstatumā ir atrodama arī augstākā Anglijas virsotne t.i. Ben Nevis (1344m)...

30. jūnijs Pēc vakardienas kalnu dienas Janch jūtami saguris... Izskatās pat tāds besīgs...Saku - damn, vecais, laižam uz Ben Nevis... Ja reiz esam tik tuvu, tad varam izmantot iespēju un tur uzkāpt... Vai arī uz kautkādiem pēc atlasa nospraustiem kalnu masīviem vai regulārajām to routēm... Laikam izklausījos, pēc tāda, kas nupat iemīlējies kalnos... Janc turpretī ar skābu ģīmi bubina, ka mājupceļa lidmašīnas biļetes maksā 130ls un ka ar autobusu aizbraukt neesot iespējams - un uzbur sevišķi bēdīgu bildi, izlemjot lidot pēc pāris dienām mājup un manus alternatīvos ierosinājumus laiž gar ausīm... Nu ko, ja jau tad jau... Pie reizes pasūtu sev biļeti 1. augustā...

1. jūlijs Vakardienas noskaņu turpinājums... Mierpilnīga pārdomu diena... Visnotaļ veselīgi... Domāju kā te izvilkšu turpmākās 4 nedēļas ar 90ls... Kā arī izlasīju h2o līdzdoto grām...

2. jūlijs Attapos, ka man tač līdz ir iedoti kaudze rīsu, griķu, arī makaroni... Tādēļ jāizmanto hosteļa iespējas t.i. virtuve - vāriju rīsus - 10 paciņas 2 piegājienos, griķus 8 paciņas arī 2 piegājienos, makaronus 3 pakas vienā piegājienā - vienā lielā katlā... Tāds skats:D... Pārējie no hosteļa smagi brīnijās sakot, ka tur jau daudz nedēļām pietiks ko ēst... Visu savārīto saliku maisos... Jācer, ka nesabojāsies baigi ātri...

3. jūlijs Nopirku telti, jo hostelī palikt nevaru... Un vēljovairāk - negribu... Pavadiju Janchu uz busiem... Jā, prom šams i... Palieku viens... Pēdējā nakts hostelī... Šonakt gulēju vienā istabā ar 5 nupat kā iebraukušiem un pēc darba izslāpusiem poļiem... Gulēju zeķēs ar tajās iebāztu naudu... Ne tāpēc, ka tie poļi liktos izteikti aizdomīgi, bet vienkārši - vienmēr biju gribējis pamēģināt šo atrakciju...

4. jūlijs Invernesas pilsētas kempings... Tikko uzslēju par 15ls iepirkto telti - ņemot vērā cenu, ir baigi ok... Apkārt viss zaļš un esi on your own - pavisam cita štelle salīdzinot ar nakšņošanu pārblīvētajā hosteļa istabiņbā 5 poļu ielenkumā, kamēr aiz loga kautkādi alkāni tramda miegu ar pilnā rīklē paudošiem "come here motherfcker' tekstiem... Vēl šodien atklāju baigi jauko saliņu uz Nesas upes blakus kempingam - to mierīgi varētu nosaukt par meditatīvo salu... visapkārt daudz minisaliņas, akmeņi un čalas, lapās rušinās putni, un kādi tur bija koki - vājprātā resnas egles un gigantiskas priedes... Sajutos tik mazs... Parēķinot naudu secinu, ka kempingā palikt nevaru atļauties(te maksā 5ls/nakts).... Ko es darīšu(t.i. kurp došos) rīt es izdomāšu rīt... Paskatīšos debesīs un izdomāšu... Kā jau visu laiku...

5. jūlijs Smaga nakts teltī, jo baigi sala... Pat ar 2 biksēm un visām iespējamajām baikām... Te nav tik silts tomēr kā Lv... Katru dienu mākoņains un naktis jūtami aukstākas kā dienas... Nopirku guļammaisu... Tā tā nauda aiziet... Devos ceļā pa A82... Izdomāju aiziet ar kājām uz 150km attālo Fort Williams... Iešana ir lēna un gana apgrūtinoša, jo man ir diezgan neaprocīgs čehols un tas ir jāceļ nost uz apmali līdzko tuvojas auto... UK viscaur ir ļoti šauras joslas... Pēc noietiem 10-15km neviļus piestāja kāds onka, tīrs ziemeļu gala skots, un parāva līdz Fort Augustus... Tas ir pusceļš līdz Fort Williams jebšu otrs Lohnesa gals... tur arī Lohnesa ezera krastā uz akmeņiem uzcēlu telti nākošajai naktij... Vienīgā grūtība bija, ka telts atradās nelielā slīpumā, bet varēja pieciest... Lohnesa otrā pusē aptuveni 500-600m augstu kalnu grēda... piebrauc 3 kanoe airētāji netālu no manis un arī uzceļ telti un sataisa ugunskuru... Dažbrīd uzbrūk pa kādam knišļu baram, bet pamatā viss ir tik lieliski cik vien var būt un sajūta, ka tas ir tikai piedzīvojuma sākums, BET tomēr ne - pēc gļukainas sarakstes ar mājām tika izlemts griezt atpakaļ... Gana sarežģītas konstrukcijas fīčošana, pie kuras nav vērts aizkavēties... Tonakt fantastiski labi izgulējos... Varbūt palīdzēja fons, 1-2 metrus no telts ir akmeņains krasts pa kuru sparīgi sitās viļņi...

6. jūlijs Izlien no telts un jūties tā īsti - tik klātesamīgu dabas apņemtību pamostoties pēdējo reiz atceros Staiceles mežos ziemas takas brienot... Apēdu vienu rīsu paciņu no kuras sāka mazliet sāpēt galva... Izmetu visu atlikušo tonnu ar rīsiem, makaroniem un griķiem... Praktiski pa tukšo tas viss tika gatavots... Sapakojos un dodos tālāk - atpakaļ pa A82 uz Fort Augustus, lai no turienes tālāk laistos uz Invernesu, lai no turienes tālāk atpakaļ uz Liverpool...

7. jūlijs 11h ceļā... Nonāku Liverpooles Johna Lenona lidostā un nomainu izlidošanas datumu no 30. augusta uz 10. jūliju... Nu jāpavada 3 naktis lidostā... Izvazājos apkārt - Liverpūle kā jau Liverpūle - nekā te nav... Māja pie mājas un lielas iežogotas teritorijas... Autostāvvietā atradu pleķīti piknikam un pārtiku no līdzpaņemtā Jānu siera, kā arī par 2ls sapirku pienu un maizi... Normāli saglabājusies arī līdzpaņemtā zemeņu zapte... Atradu omulīgu apmali kur nakšņot...

8. jūlijs Principā izgulēties te var tīri labi... Praktiski visu dienu lasu... Izlasiju grām par Keisiju un iesāku vienu no Invernesā pirktajām - Frances Ashcroft "Living at the Extremes" - noteikti viena no visinteresantākajām grāmatām ko sanācis lasīt... [link]

9. jūlijs Turpinu lasīt un vilkt laiku... Visādi pigori jau lidostā notiek, bet man jau zb rakstīt tik gari :D

10. jūlijs Redzēju lidostā Džonu Lenonu un Džimu Keriju:D... Pēc tam vakarpusē atlidoju mājās... Baigi pūta viens logs, kā arī ausis krita ciet, bet tā jau pa smuko... Un atgriešanās atkal liekas kā jauns piedzīvojums, jebšu kā tā turpinājums, jo viss ir atkal tik nepierasts... +te jums ir baigā sutoņa...

Tā gandrīz 3 nedēļu laikā aizgāja ap 500Ls, bet noteikti izdevumi būtu vismaz 2reiz mazāki, ja trips tiktu jau sākotnēji plānots kā brauciens uz Skotiju, jo nerezervētās biļetes maksā daudzkārt dārgāk + visi nevajadzīgie hosteļu un ekipējuma izdevumi... Taču neplānotajiem braucieniem ir viens liels pluss - nekad nevar paredzēt kas notiks nākošajā dienā... Freeraids 4eva...