Coloratura...
Nejūt tie cik sintētika ir indīga, jo kļuvuši par tās sastāvdaļu... Vairīties tās nozīmē rast ceļu priekam, ko sintētiskais prieks sauc par aprobežotību... Man arī patika skrāpēt sienas... Zīmēt uz tām relatīvo patiesību krustiņus un vilkt mijiedarbīgos nogriežņus... Tagad patīk krāsot tās baltas... Šķiet, nākošais pakāpiens nozīmētu izkrāsot tās caurspīdīgas un iziet tām cauri... Kā tie, kas pazemīgāki par zāli un pacietīgāki par koku ceļa malā...