nu. bija laiks, kad strādāju 24h. un zaļā tēja bija vienīgais glābiņš. tāda, ka puskrūze ir tējas un otra puse ūdens. un pēc divām tādām acis ir pierē, no miega ne ziņas, bet tādi interesanti gļuki. mūmijas telpas stūros. skudras pa monitoru. sievietes augstapēžu kurpēs, klab, klab (zāle gan tukša), vīrieši aiz loga baltām sejām uc. ;) lai gan vairs atkārtot nemēģināju. kopš vairs nestrādāju tik ilgi.

vienīgi par olām es tev (ne gluži tev) gribētu kasīties. olas, ja viņas nav apaugļotas ir nekas vairāk par olšūnu. un tās olas, ko mums piedāvā nav apaugļotas, tad kas tur slikts? no viņas cālis tik un tā nesanāks. tad jau citādi arī no piena jāatsakās, bet Latvijā būt vegānam, manuprāt nāves lieta, mums nav tik daudz un kvalitatīvu dārzeņu un augļu. gaļai gan nē. un jau vairāk kā 5gadus nē un ceru, ka visu atlikušo mūžu nē.

pārmērībās savā ziņā ar nav ļauni reizēm iebraukt. cilvēks jau pret sevi neko nedarīs, vnk nespēj, par vāju. tāpēc, ja tajās pārmērībās ir iekšā, tad saskaņā ar sevi. es labprāt būtu citās pārmērībās nekā esmu tagad. un ņemot vērā tagadējās pārmērības, iebraukt citās man īpaši nedraud :D nu kaut kā tā. viena patiesi ellīga lieta ir DATORS.
un no visvairāk man derētu tikt vaļā no virtualitātes.
viss pārējais. ticība labākām pasaulēm, sevis attīstīšana, vesela gara un vesela ķermeņa, citreiz arī vesela intelekta saglabāšana man piemīt, vismaz zināmā mērā. tā kā domāju, ka nepzudīšu! :)

un tā tiekšanās uz attīstību jau ir ielikta katrā cilvēkā (vismaz tā vajadzētu būt)