|
[Jun. 11th, 2010|10:16 am] |
Mani mazliet kaitina nuozīmes nuobīde latviešu radniecības vārduos. Precīzāk - brālēns un māsīca. Ar izskaņu -ēns radniecības vārduos apzīmē(ja) dēlu vai nenuosaukta dzimuma bērnu, ar -īca - meitu. Attiecīgi brālēns būtu brāļa dēls, bet tas, kuo mēs tagad saucam par brālēniem, ir tēva/mātes brālēni. Vai māsēni. Līdzīgi ar māsīcām un brālīcām. Problēma tāda, ka abuos gadījumuos ir kāda radniecības vārdu grupa, kas paliek bez sava vārda. Tas ir, ja -ēns un -īca izmantuo atvašu apzīmēšanai, tad iztrūkst vārds, ar kuru apzīmēt tālākas pakāpes savas paaudzes radus, piemēram vectēva brāļa mazdēlu. |
|
|
Comments: |
šis interesanti mums radniecības termini nav pārāk plaši, sevišķi jau tagad, pavisam pavisam nuclear family bet par brālēniem/māsīcām - kad un kur tā bija? + kur par šo var uzzināt/par to kāds raksta? "tur brauc brālis ar māsēnu"
+ja sapratu, ir atšķirība, kā saukt māsas un brāļa bērnus?
Mans galvenais avots šobrīd ir Novadu vārdene + dažādu dzīvnieku vārdu darināšana. Man nav zināmi konkrēti pētījumi par šo tēmu, diemžēl.
nafig tādus vārdus vispār vajag? tas, ka ir radniecība vēl nav iemesls iepazīties.
mani kaitina [ou] lietojums tur, kur to literārā valodā nelieto. turklāt tas ir lēts stils. kāpēc nelikt arī plato e un mīksto ŗ tur, kur tas agrāk prasījās?
[uo] literārajā valodā lieto, uo nelieto. Bet tā ir tikai piekasīšanās.
Plato e neliku tāpēc, ka man nav ērta veida, kā to izdarīt. Ŗ runā nepastāv un tādēļ nav nepieciešams. Vēl kādas neskaidrības?
nabaga pieradums kopš 1946. gada? www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1
Kopš astoņdesmit astotā, vispār. | |