| |
[Jun. 11th, 2010|10:16 am] |
Mani mazliet kaitina nuozīmes nuobīde latviešu radniecības vārduos. Precīzāk - brālēns un māsīca. Ar izskaņu -ēns radniecības vārduos apzīmē(ja) dēlu vai nenuosaukta dzimuma bērnu, ar -īca - meitu. Attiecīgi brālēns būtu brāļa dēls, bet tas, kuo mēs tagad saucam par brālēniem, ir tēva/mātes brālēni. Vai māsēni. Līdzīgi ar māsīcām un brālīcām. Problēma tāda, ka abuos gadījumuos ir kāda radniecības vārdu grupa, kas paliek bez sava vārda. Tas ir, ja -ēns un -īca izmantuo atvašu apzīmēšanai, tad iztrūkst vārds, ar kuru apzīmēt tālākas pakāpes savas paaudzes radus, piemēram vectēva brāļa mazdēlu. |
|
|