Kāpnes, bezgala gras kāpnes
Mani kaut kur tālumā nes
Soļi, viegli dunoši soļi
Kā pagātnē krītoši aizmirstie oļi

Klusa balss tālumā sauc
Manus soļus tā atkal jauc
Gaismā uzzib un pazūd
Manas kāpnes kas pamazām satrūd

Aiz stūra nāks atkal stūris
Un atkal tāpat būs viss:
Uz kāpnēm būs dunoši soļi
Un pagātnē kritīs aizmirstie oļi