Vai vērts būtu pasaulē dzīvot
Ja uz tās Tevis nebūtu
Un svešas, ja būtu pret Tevi jūtas
Tad pētnieks , laikam, es kļūtu

Es veidotu Tevi no ūdens
Tik svaigu kā rasa, un maigu
Un smarža Tev būtu kā tvanā
Kad ceriņzars skar manu vaigu

Es krāsotu Tevi ar krāsām
Kā varavīksne debesis lietū
Un balss Tev būtu tik liega
Kad sauktu mani Tu rītā

Tavu stāvu es izcirstu klintīs
Tik cēls manās acīs tas būtu
Un lūpas Tev būtu tik tvirtas
Ka vēlreiz tās noskūpstīt lūgtu

Es noteikti nosauktu Tavā vārdā
Zvaigzni, kā mīlnieki sauc
Un atrastu Tevi ik lietā
Mana sirds, kas pie Tevis trauc

Vai vērts būtu pasaulē dzīvot
Ja nezinātu, ka tā varētu būt
Es gaidīšu, cerēšu, kaut sapnī
Kādreiz, par Tavu mīļoto kļūt