...cik dīvaini lasīt šādu tekstu....liekas, ka to būtu varējusi rakstīt arī es...gribās kliegt, raudāt, bet grūti ir izteikt tās savas emocijas, jo tas ir tik personīgi...un negribās dažkārt apgrūtināt citus ar savu vēlmīti....skumji, bet fakts....
dažkārt, īstenībā pat ļoti bieži liekas, ka tādas problēmas nomoka tikai mani...tad ir neaptveramas sāpes un izmisums, bet laikam jau mēs neesam tādas vienīgās...
turās.... :)