Pēcexām eiforija
Biju ļoti nobriedusi strādāt, bet vēl joprojām klīstu pa SC.
Beidzot esu sākusi nākt uz darbu vienlaicīgi ar lielāko daļu kolēģu nevis laikā, līdz ar to var izbaudīt papildus pusstundu, veroties priežu galotnēs un klausoties putnu dziesmās.

Aiz kam secinu, ka iestājies zināms pofigisms pret darbu.

Cik labi, ka piektdiena.
Cik, labi ka tikai viens nopietns exāms palicis.
Cik labi, ka pofigisms.

Strādāt, lai dzīvotu, nevis dzīvot, lai strādātu.
Gaidu maija brīvdienas. Man drīz būs dotas brīvas arī sestdienas!