Iz putnu dzīves
Vienmēr esmu bijusi dabas draugs. katrā ziņā dzīvnieki noteikti ir jaukāki par cilvēkiem vairumā gadījumu. Lūdzu neizsamist, jo pēcilgākakomunikācijas trūkuma, tomēr ilgojos arī pēc tīri cilvēcīga kontakta.

Bet pievēršoties tomēr dabai, jaunākais "hīts" ir putnu vērošana.
Ar šo gadu ir tāda ģeniāla iespēja aplūkot putnu uzvedību pie barotavas.
izrādās esmu ļoti kļūdaini uzskatījusi, ka ziemā speķi un graudus barotavā uzdrošinās taranēt tikai zīlītes...pa šo laiku to apciemojis sīļu pāris, arī dzenis (gan atzīstot, ka silts no priedes izkalts tārps ir labāks kumoss, bet kur liksies, ja arī tie nolīduši ziemas miegā) un vēl kāds nezināms putnu pāris, kuriem speķis nelikās pārlieku gards, bet graudi pat netika aizskarti.
Sīļi ir ārkārt skaisti tuvumā, bet jāatzīst, ka diezgan nekaunīgi - ja zīlītes dekoratīvi knābā nedēļām speķi, tad šie abi atrauj drāti un aiznes visu uzreiz.

Bet starp zīlītēm ir tādas, kuras labprātāk ēd speķi, un tādas, kuras labprātāk ēd graudus, aizkam es izvirzu hipotēzi, ka starp zīlītēm arī varētu būt veģetārietes un gaļēdājas ;))))

Bet vispār man šis laiks patīk :)
Tā nus es gaidu, kādas vēl sugas mani apciemos...beigās būs vēl jāiepērk putnu grāmata ziņkāres apmierināšanai ;)