Nupat izveicu sev netipiski drosmīgu gājienu.Gan jau ka atkal būs tā, ka tikai man tas būs šķitis drosmīgs, bet tur ārā to pat nepamanīs.

Dzīvot savās bailēs ir drošāk nekā kaut reizi tā saņemties un pārvarēt tās, bet tā īsti un patiesi. Lai nepārprot. Bet var iznākt ari, ka ļoti želīgi tas ir. Ilgstoši žēlīgi.

Žagarkalns riktīgi labs.
Gandrīz noņēmu stīvo kāju un aizbraucu.