Palēnām atslābstu, kas būs būs, kas nebūs, nebūs.
Ne pasaules gals iestāsies, ne man kas notiksies, ja kaut kā tas viss ievilksies.
Kā dzejā :)
Es darīju gandrīz visu, ko varēju.
Vidusskolā un BA šķita, ka 10 lapu referāts -tas ir kaut kas! Tagad bez 10 lapām nekas nenotiek. Patiesībā arī 20 lapas ir nieks. Un arī par 100 vairs nav uztraukuma. Agrāk plēstu matus par domu vien.
Gandrīz vai sāk šķist, ka vecums un pieredze korelē ar ūdensliešanu.
Jāiet mājās.
Gribu rakt zemi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: