kā pirms...
..lielā lēciena.
Nomocīja, mani, nabagiņu, izspieda pēdējo sulu, bet rīt, rīt...rīt esmu brīva. Virpa lai klājas putekļiem, telefons lai zvana ilgi un uzmācīgi, pastkaste lai piebirst urgentiem meiliem...vienalga man, vienalga man!
:))

Lai ceļi neslideni un nepiesniguši, lai prātīgi žoperīši, lai mitējas sniegi Alpos, lai uzspīd saule!

Es esmu to pelnījusi, lai būtu labi, man šķiet.

Lai pēc tam noslaucītu virpu ar prieku un balss būtu prieka pilna, atbildot uz uzkrātajiem zvaniem. Lai būtu enerģija maģistra darbam un kaut kā jauna sākums pēc tam.

Cerību pilna,
Ai, šī smuka dziesmiņa par bišu stropu :))) ņammm :))