Mazliet, tikai mazliet palūkojos avotus maģistra darbam un ... labāk nebūtu tā darījusi, pielavījās stresiņš un baiļu izteiksme acīs (nosolījos sev ātrāk par janvāra beigām par TO nedomāt, un lūk)
27. janvārī došos komunikēt ar pašvaldību.
Vispār es nezinu, lielākā daļa domā, ka esmu ļoti komunikabla (nu tie, kas atzīstas), bet es pilnīgi skaidri zinu, ka "kontaktu dibināšana" mani iedzen stresā un nu...labāk lai dara to citi. Pagājušajā diplomdarbā pietika ar e-saziņu un izpēti internetā, bet šoreiz būs jārunā ar svešiem un visticamāk neieinteresētiem ļaudīm. Man tiešām ir bail un vēl jo vairāk bail par to, ka turpmāko šīgada ieceru realizēšanai "kontaktu dibināšana" būs neizbēgams priekšnoteikums.
Kaut to visu varētu atlikt uz bezgalību, bet tas brīdis pienāks ļoti drīz.
Daudz putras ir izstrebts un nekur nelikšos arī ar visu šo savu ieceri, bet jūtos ļoti nekomfortabli.
Citiem sarunas "vedas" tik viegli, nu kāpēc man tā nava?
Vai tev ir bijusi saskarsme ar pašvaldības darboņiem? Viņi ir lieli raganas vai tikai mazi raganas?
Man vajag kādu "galu" Rīgas domē, kas atbild par Rīgas attīstību un kaut ko zin par Vecāķiem.
Uff, kāji trīc.