Galva kā spainis
Tā vien šķiet, ka laiks ir nolēmis par mani pasmieties ... lai ko arī nedarītu, pustrijos knapi esmu gultiņā. Šorīt beidzot jūtos kā staigājošs rēgs, tomēr apmierināts rēgs :)

Negrasos ne ar vienu strīdēties, bet vakardienas kabarē bij' URA!
Pasākums kopumā, tikai ar vienu izņēmumu (nav jau daudz, vai ne?), tīkams ļoti.
Iet pie Otīlijas pēc spilventiņa uij neiet? Tāc ir jautājums (rrrrrrr, nupat skaļi noklabēja žoklis pēc lielās žāvas)