Exkursija maršrutā Mols-Stacija-Valdlauči
Otīlijai šodien lielā diena - ieeļļos, savitaminizēs, iepravīs kleinās kājas.
Bet šī procedūra izrādās prasa pusi dienas.
Nebiju padomājusi, kā tikšu uz darbu un arī telefons aizmirsies mājās.
"Mola" takšu stāvvietā nevaidēja neviena takša to 40 minūšu laikā, kurās tur elpoju atšķirīgo Krasta ielas smaržu.
Izrādījās, ka ne tikai es biju muļķīgi paļāvusies uz "Mola"takšu pieturu.
Vēl kāds otīlijas, marijas, kārļa vai tml īpāšnieks cerības zaudēja ātrāk un ar to viņš šoreiz vinnēja.
Patusējusi takšu pieturā nolēmu, ka jāņem talkā sabiedriskais transports.
Noskatīju pieturā to numru, kas toč aizved uz centrālo staciju. Nolēmu, ka tur noteikti būs kāds taksis.
Šis posms beidzās laimīgi. Stacijā nonācu apbrīnojami ātri.
Vai tiešām pārdabiski ir padot labrītu un pateikt paldies mikrobusa šoferim? Es biju vienīgā, kas tā darīja. Gabals nenokrita. Šoferis bija tikpat laipns.
Sāku pētīt "mikrobu" rindas stacijā, jo atcerējos, ka kaut kāds 4ciparu skaitļa mikrobus kursē man nepieciešamajā virzienā.
"Baloži" 2008.Pārējie līdzīgie bija Mārupe un Salaspils.
Zinu, ka Latvijā ir trīs "Baloži", bet nezinu, kur tie īsti atrodas. Toties zinu, kur ir Mārupe un Salaspils un izlēmu, ka tas tā kā būtu 'nepareizais" virziens.
Tad nu saņēmos drosmi un kāpu "Baložu" mikrobā.
Labrīt!
Pa Bauskas ielu braucat?
Tas, ko viņš teica, nebija īsti izprotams, bet ķermenis pauda drīzāk apstiprinošu nevis noliedzošu "message".
Šis šoferis nebija tik laipns uz "labdien"un "paldies", bet šajā mikrobā jau vēl viena dāma izrādīja līdzīgas pieklājīgas laipnības. Tātad tomēr?
Rezultātā pusstundas laikā nokļuvu mērķī, samaksājot tikai 45 santīmus.
Re kā, un taxis palika ar garu degunu! Un mans maciņš biezāks.

Nu jā, un vēl man šodien jānokļūst tur atpakaļ.
Interesanti.