Šodienas piedzīvojumi
Cenšos nebūt māņticīga, bet ar 14ajos datumos reizēm ar mani notiek dīvainas lietas.
Un šī bija kārtējā tāda. Kaut kāda tāda mazliet no realitātes attālināta sajūta (nu ja agri ceļos,daudz virpoju, fīl ikzostid). Sākas viss ar to, ka darbi ritēja gluī raiti un labi, bet ap pusdienlaiku apriņķojot ikpēcpusdienas goda apli ap virpasvietu, paklupu un izklājos garšļaukus kā tāds dēlis (arī laimīgi, tikai izrāvu pirkstā robu un vēl dažas švīkas un pāris zilumi) - nesaplīsa ne bikses, ne krekls, netika traumēts arī vienā plaukstā turētais mobzis+atslēgu saišķis+caurlaide. Principā tomēr veiksmīgi - bez materiāliem zaudējumiem. Un traumas tiešām šķiet, ka līdz kāzām paspēs sadzīt.
Diezgan atrī atklanoties no virpas, gaidīja nepatīkama tikšanās ar VID, kas varēja beigties ar zināmu robu maciņā (kā noskaidrojās), bet pēc skata bargā kundze (lai viņai laba veselība!) nokārtoja, ka šoreiz tiku cauri ar brīdinājumu (jo lūk, nebūtu taisnīgi, ka citi miljonus nemaksā un tiek sveikā cauri, bet es, lūk, zaļš gurķis, kurš pa nullēm, tagad nu piķos). Vēl tagad nespēju noticēt tādam brīnumam.
Nu ja un pašā vakarpusē atklāju oriententerēšanās sezonu (Bitīštante neļaus samelot) un pretēji domātajam, ka traumu pietiek un galvenais ir vispār sasniegt mērķi, pat ļoti labi tikām līdz finišam ar slapju muguru gan no skriešanas, gan lietus. Sajūtas debišķīgas. Pa ceļam uzskrējām virsū stirnai, kas tā slaidi un izsmējīgi trīs slaikiem lēcieniem bez mazākās noguruma pazīmes, pazuda zaļumos. Vienu kontrolpunktu ilgi meklējām, toties iemācījos kartē sazīmēt katru ierakumu, tā novietojumu, kā arī zāles kušķus. 3,5 km (nu kopā ar nelielu maldīšanos visi 4) pievārēti nepilnā stundā. Priekš manis tas ir OK.
Vakara pelde un šķiet, ka šodienai principā varētu pietikt.