Otīlijas niķi
Vakar kā vienmēr pēkšņi izbeidzās auto pults, kā rezultātā durvis aizvērt/atvērt varēju, bet uz priekšu tikt nekādi - Otīlija miedza savu sarkano aci un ne lūdzama neļāvās iedarbināties. Kā jau parasti šādos gadījumos, sarunāts randiņš tikos un tikos. Nu neko jēmu sarkanbitīti taxi un laidos uz autoservisu. Izrādās nevis bačorka kaput, bet kontakts. Nu ij veikli salaboja un taxapuika aizvizināja atpakaļ pie Otīlijas. Randiņu aiz astes gan noķēru. Un viss beidzās labi - skāde, protams, tikai finansiāla un morāla.

Morāle:
--> Šorīt Otīliju ieliku vannā, lai negražojas;
--> autoservisā nemainīgi daiļo dzimumu uzskata par blondīnēm, par k o arī viņu veiktajā aptaujā neaizmirsu norādīt;
--> autoservisa vecis pac nodemonstrēja blondīnismu visaugstākajā mērā, par ko riktīgi samulsa.
--> taxa šoferītis bija negaidīti jauks un pļāpīgs ceļabiedrs.

Vēl jau visādas morales, bet par tām citā stāstā, varbūt.