JRT "Ledus...." nu ļoti interesanta izrāde, arvien par to domāju. Bija gan otrās daļas vidū epizode ar mikrofonu, kas kaut kā galīgi nepatika, bet tā iespējams ir mana personīga psihiska trauma, heh. Man pat šķiet, ka mēģināšu arī mammu uz to izrādi aizstiept. Āboliņš lielisks kā vienmēr. Zvīgule man vienkārši netīk. Nu un rudmatainā akrise arī smuki nospēlēja. Forma, ideja, saturs, mūzika.

Dienu pēc minētās izrādes negaidīti saņēmu ielūgumus uz man kaut kādu tur mistisku "Maskavas namu" uz izrādi "Pēc dekamerona". Nu goda vārds "kur es dzīvoju?" - par tādu tejātera vietu dzirdēju pirmo reizi un izrāde izrādās muzikāla komēdija. Tas mani uzreiz darīja uzmanīgu. Aktieri vairāki pat ļoti labi. Visiem gan mikrofoni. Tā arī nesapratu, kāpēc ar visu mikrofonu tā jākliedz - spiediens uz ausīm nu galīgi netika. Muzikālā puse it kā OK. Tērpi pat ļoti OK. Tomēr kārtējo reizi pārliecinājos, ka latviešiem tāda dīvaina izpratne par komēdiju, visu laik kaut kādi prieki, smiekli un beigās --- sēras un tev tiek parādīts ar lielo pirkstu, ka esi stulbs, ja nesaprati dziļo jēgu.

Viss, ko ar šo gribēju teikt ir tas, ka jā abas minētās izrādes būtu redzējusi otrādā secībā, tad iespējams vērtējums komēdijai iespējams būtu pozitīvāks. Tomēr, lai cik nīgra esmu uz JRT par "neiespējamo" biļešu iegādi, sapratu, kāpēc man tomēr viņu idejas ir tuvākas.

Un šodien visa diena pa kapiņiem. Vainu tradīcijas kļūst stiprākas vai mirstība lielāka - visos kapos simtiem cilvēku. Es, muļķe, cerēju, ka visi evakuējušies Nato brīvdienās. Brāļu kapos tiešām skaisti izgaismota Māte Latvija. Slapiņam un Podniekam svecīšu kļuvis mazāk. Un māsas dēls minēja, ka tur droši vien kādi slaveni aktieri apglabāti. Diez viņiem skolā mācīs, kas tie bija par cilvēkiem un kas tas par laiku?