varbūt tāpēc, ka pēdējā laikā par daudz klausos Snow Patrol... un citu sērīgi nostaļģisko mūziku, jūtos kā tāds izspiests tomātiņš, kura dzīvē nekas jauns nenotiek... un nemaz netaisās notikt.

viss jau patiesībā slēpjās galvā. tik vajag pašai gribēt ko mainīt... problēma tik tajā, ka es nespēju sevi šobrīd pierunāt uz aktivitātēm... pārāk daudz pārdomu maisās pa galvu. pārdomu par to, ko esu darījusi... vai darījusi pareizi. un kā rīkoties tālāk... viss jau ir ok. tomēr nav man tās laimes sajūtas, kas pārņem, kad viss ir tiktiešām kārtībā...

un mūzika šeit ņipričom. patiesībā mūzika man vienmēr palīdzējusi...