šodien ir grūti.
ļoti grūti...

labprāt atrastos savā gultiņā un visu šo grūtumu izgulētu.

gan morālo, gan fizisko (kas īpaši izceļās šīs dienas grūtumā).

spranda līka, sāp, rokas liekas izrautas no sāniem, arī ļoti sāp. un laikam esu saķērusi netīšām nelielu pohu, jo no Reval Hotel semināra dabūtais haļavnijs baltvīns (ļoti gards) tika izlietots pēc Ozolnieku apmeklējuma.

Bet es kļūdījos domādama, ka weikošana man labāk ies. Pusstundu nomocījos, dauzīdamās pret ūdeni. Un tad vnk uzkāpu uz slēpēm un aizbraucu. Ar slēpēm vairākkārtīgi tiku līdz pirmajam līkumam. Tik bik pietrūka laiks, lai izfiškotu, kā jātiek viņam garām :D Bet uz dēļa es nekāpšu Ozolniekos. Tas ir vāks... Kad ņem un tevi ievelk ūdenī ar seju pret ūdens ne tik mīksto virsu... Brrr.. :D Tāpec šodien jūtos tā it kā mani vakar kāds būtu piekāvis. Lūk tā.

Darbā ierados ar stundas nokavēšanos. Vnk nespēju sevi piecelt no gultas.

Njā. Kā lai šodien pastrādā? Nav ne jausmas. Pakustēt nevaru, galvu pagriezt nevaru. Pat peli grūti pakustināt... Ghhh... :D

Tā man jautri gājis. Un tā man šodien "jautri" iet. :D