tik traģiski nav bijis....
vispār priecēja šodien dzirdētais universitātē... vairāki mani CENTĪGIE grupas biedri/kursabiedri apstiprināja, ka šajā semestrī ir tik ttraģiska situācija, kā vēl nekad nav bijusi. tb kad mācīties vairs vispār negribas, uz LU aizejt tik tā... tipa bez maz, pastaigājoties... par kursadarbu neviens nedomā. visi tik pa darbiem un citām lietām. un es jau sabijos, ka esu vienīgā tāda... tāda ar nelielu pofigistisko attieksmi... izrādās tas ir lipīgi. un pārējiem ir līdzīgi... un tas laikam visvairāk priecēja. un nomierināja.
tomēr apzinos, ka jālien ārā no radušās "traģēdijas". savādāk tas jau sāk palikties par traku.