Padomā bija. Bet kā jau pirms tam raxtīju - doma sāk pazust... :) Ai nez... Tad jau dzīve rādīs...

Bet ja tā godīgi. Dēļ tām kāzu būšanām (jūsējam un arī šodien..) pašai sāk ko tādu gribēties... Un ja domas ir par ģimenes dzīvi, tad diez vai laiks atliks ģimenei, darbam un vēl k-kādai doktorantūrai..;) Bet nez, nez.. Dzīve rādīs... Turklāt vēl tak jāsamīlas kādā, ko varētu precēt un kurš gribēut mani :D
Sasteigt ar būtu muļķīgi.. Vispirms tomēr gribas nostiprināt kaut kādu pamatu zem kājām materiālajā ziņā..

Ai kā es aizfilozofējos..:))