nuuu... katram jau savs variants vislabaakais! tā lūk man šķiet.
un tas, ka es ierakstīju tādu poustu nemaz nenozīmē. ka tagad baigi skumstu, ka amn nav brāļa vai māsas. it nemaz. man ir labi. kā vienīgajam bērnam viss tiek man! :))
un atceros, ka bērnībā man nebija īpaši garlaicīgi vienai.
pat savā ziņā šat un tad domāju, ka man būs viens bērns, jo vienam būt ir baigi labi. it īpaši, ja paskatās, kā citreiz māsas un brāļi nesadzīvo, nemitīgi plēšas utt... Tad jau labāk vienam būt.