He..he..es ar visu laiku žēlojos :)kazim un visiem pārējiem būšu apnikusi :)
..grūti jau ir... Un tagad es atkal pažēlošos... Iedomājies, ka tev vēl katru rītu jāceļās septiņos uz darbu, tikai septiņos vakarā tu esi mājās, un + tev vēl ir jāsamācas kontroldarbiem, exāmeniem un jāraksta b/d.. Nu nav viegli!

Īstenībā pēdējā laikā sevi daudz žēloju...varbūt pat par daudz... Bet ir arī iemesls... vismaz man tā šķiet. Tiešām apbrīnoju cilvēkus, kas spēj visu paspēt..strādāt, mācīties un vēl arī kkur aiziet patusēt... Bet man tas liekas vnk neiespējami. Laikam neesmu vnk tik stipra , cik vajadzētu. Un bezmiega naktis liekas mani pamazām nogalina..vismaz visu to dzīvesprieku, kas manī vēl ir. Tas pārgurums ir tik liels, ka negribas vairs itin neko. Ehh...

Bet jāiztur.. Citas izejas jau nav...