...ir briizhi, kad apstaaties gribaas man
un izsleegt it visu kas apkaart man skan
kaads nezinaams speekx mani zemee gaazh
es juutu kaa kriitu un kljuustu vaajsh
es klusiiteem zemei pieglauzhos
taas priekos un saapees es ieklausos
es dzirdu kaa sirds leenaam puksteet tai beidz
un juutu kaa dziive prom pamaazaam steidz

mani izlaidiet
acis atsieniet
ar to ka es esmu, man vien nepietiek
durvis atveriet
celjaa nestaaviet
liidz ar veejiem kopaa mani palaidiet...


PS skaista dziesma...shodien taa runaa manaa vietaa... atbilstosha manam emocionaalajm staavoklim!